Sagribējās uzrakstīt par sievietēm kuras esmu saticis savas dzīves laikā.
Tips "Mēs, tik daudz nepelnam"
Šīs ir vienas no trakākajām, kad viņas uz Tevi paskatās, Tu jau saproti, ka nepelni tik daudz lai vispār ar viņu runātu un pat sasveicinātos, vistrakāk ir tad, ja viņas kādreiz ir bijušas normālas nu vismaz tādas ar kurām var parunāt vismaz trīs teikumus parastā valodā, ko šīs daiļās, kājainās būtnes saprot. Parasti ar draugiem redzot tādas uzreiz ierunājames "He, cik diez jāpelna lai šitādu dabūtu?"
Tips "Tante Iņa no kaimiņu podvāla"
Au, tiešām au, ir daudzas reizes sanācis tikties ar tādām, viņas ir tik apburošas, ka roka tā vien sniedzas pēc ķieģeļa. Tipiska jaunkundze, ar Georgu pie sāniem un kura zin par Tevi vislabāk visu, jo redz viņa tur pazīst to un to, un viņai teica, ka Tu esi tāds un tāds, bet nu īstenība viņas neko nezin, tik ļuļķē savu cigareti un diezgan parupjā balsī paskaļi stāsta par to kāds Tu esi slikts un viņa laba. Kas cita acī skabarbu redz, tas savā acī kamaza baļķvedēju neredz.
Tips "Kļabermeičas"
Brūnas kā lāča Swimpja apēstais pudiņš, pārstrādātā veidā. Parasti ar acenēm uz galvas, kas pārsniedz acs izmērus 4-8x, tādas kārtīgas ballīšu meičas, īstenībā vaina jau viņām nav nekāda, nu ja neskaita, ka bez ballītēm vispār neko citu nezin un reāli ar grūtībām Tu piedomā cik reizes esi viņu saticis skaidrā. Visvairāk man viņas patīk no rīta, atceros savā "ballīšu laikā" kad sākās otrās dienas dzerstiņš kādā dzīvoklī, viņas izskatās vienkārši briesmīgi un reāli tad Tu arī redzi kādas viņas ir. Starp citu attiecības ar šīm būtnēm ir nereāla lieta, klubus viņas mīl vairāk nekā sevi un kur nu vel citus.
Tips "Cmuka biuža sawļ :*~***~*"
Man tiešām rakstīt vai stellēt ieroci tālāk? Man ir alerģija pret šitām kā suga, vispār mūsdienās tas nav vairs tā novērojams, kā pirms gadiem 4-5 kad bija tā saucamie "čata" laiki un visādi savādāk sazināšanās. Tagad, vot tagad, viņas ir izaugušas lielas, strādā parastus, mirstīgā cilvēka darbus, bet pucējās un vivacolor krāsu segmentu velaizvien izmanto gan uz sejas, gan kā nojaušu ne uz tās. Man parasti ir riebums pret viņām, bet zinu dažus labus piemērus ar kurām ir patīkami kontaktēt, tikai parasti viņu klātbūtnē Es jūtos neērti un bieži mūlstu, paldies dievam nēsmu gejs.
Tips "Čau, kā Tev iet"
Vissliktākais un vislabākais apkopojums. Tu ej pa ielu un satiec kādu kas Tev ir nenormāi kādreiz nepaticis un jau redzot vien Tu gribi iekšēji izvemties, vai jau esi paspējis to izdarīt aiz viegla nesaturēšanas gadījuma. Atceries skolu, varbūt pamatskolu? Cilvēki mainās, bet kartupeli sašķaidot ar kāju pret zemi, viņš būs kartupelis, tikai mainījis formu, man parasti ir tā ar cilvēkiem, ja vienreiz viņš man k-ko izdarījis, tad pēctam tāpat viņš būs tupenis (ej un tagad izdomā, vai viņu raksta kopā vai atsevišķi). Paiet gadi un cilvēkam liekas, ka tagad viss ir okeij un var būt draugi, čau kā Tev iet, kā mammai, sunim, kaķim, tomēr pieklājības etiķete prasa savu.
Tips "Pareizās"
Man ir kāds labs draugs, kuram bija tāda meitene, viņa skatās uz visiem no augšas, ja ne no augšas tad no kosmosa, pilnīgi pareizas kustības un elegance ir viņas ego stiprākās lietas. Šādu Es sev gribētu apkopēju mājās, vismaz viss spīdētu un laistītos, tikai ne viņas tukšais pauris.
Nu protams, ka katrai klasei ir arī savi akmeņi, asmeņi, ūdeņi un vel citi priekšmeti kas noder mērķim šaudoties ar ieročiem.
Ir jau vel tie tipi un vispār Man laikam ir paveicies.
piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis
ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis
AKKA/LAA Autortiesību konsultāciju un komunikāciju aģentūra / Latvijas autoru apvienība
Man gribetos iepazīties ar šīs aģentūras darbiniekiem, kādu tepiķi diez šitie velk?
Šodien, vairākas reizes, uzpeldēja kāds raksts par šo aģentūru vai kāds izsmiekls par viņiem.
Es te taka mazliet papētiju un visk-ko interesantu atradu.
http://www.akka-laa.lv
Par mums: http://www.akka-laa.lv/lat/par_akka_laa/
Labākais EVER (atkārtot vienreiz);
"Mēs vienmēr mīlēsim naudu mazliet vairāk kā jūs – lietotājus, bet tas neliedz mums turpināt publiski aizstāvēt godīguma principus."
Bet izrādās, ka tas bija tikai joks no kāda konana rabarbera :(
Un kamēr Es cītīgi strādāju tas jau ir publicēts delfos un vel sazinkur.
http://bildites.lv/images/bz83jnh2palmaahtx9lc.jpg
Labākais EVER (atkārtot divreiz);
Interesanti it tas, ka lapas kods satur daļu radio swh lapas koda daļu, laikam kāds kārtīgi palīdzējis izbīdīt tīkamu web lapiņu.
Ai, ko par viņiem lai cepjās, vārās un sautējās, labu apetīti!
Starpcitu sestdien ir lielā talkas diena, nu taka stradāšana ar aliņu rokās. Diemžēl, mani vārgie kolēģi ir sākuši saslimt viens pēc otra kā odi pēc jāņiem, tāpēc man būs jāstrādā..
Ēst, ēst, esmu pārņemts ar ēdienu, jau ēdu 3-4X dienā, pa ziemu ekonomiskajā režīmā, es ēdu 1-2max, drīz vainu būšu kā lācis svimpis, vai kačoksz.
Vakarā ierakstīšu laikam k-ko "īpaši" gudri. Ir paredzēta neķītra atkalsatikšanās...
Šis ir arī k-kas labs JHAHAHAHAHAHAH!
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=82656761&r
Šodien, vairākas reizes, uzpeldēja kāds raksts par šo aģentūru vai kāds izsmiekls par viņiem.
Es te taka mazliet papētiju un visk-ko interesantu atradu.
http://www.akka-laa.lv
Par mums: http://www.akka-laa.lv/lat/par_akka_laa/
Labākais EVER (atkārtot vienreiz);
"Mēs vienmēr mīlēsim naudu mazliet vairāk kā jūs – lietotājus, bet tas neliedz mums turpināt publiski aizstāvēt godīguma principus."
Bet izrādās, ka tas bija tikai joks no kāda konana rabarbera :(
Un kamēr Es cītīgi strādāju tas jau ir publicēts delfos un vel sazinkur.
http://bildites.lv/images/bz83jnh2palmaahtx9lc.jpg
Labākais EVER (atkārtot divreiz);
Interesanti it tas, ka lapas kods satur daļu radio swh lapas koda daļu, laikam kāds kārtīgi palīdzējis izbīdīt tīkamu web lapiņu.
Ai, ko par viņiem lai cepjās, vārās un sautējās, labu apetīti!
Starpcitu sestdien ir lielā talkas diena, nu taka stradāšana ar aliņu rokās. Diemžēl, mani vārgie kolēģi ir sākuši saslimt viens pēc otra kā odi pēc jāņiem, tāpēc man būs jāstrādā..
Ēst, ēst, esmu pārņemts ar ēdienu, jau ēdu 3-4X dienā, pa ziemu ekonomiskajā režīmā, es ēdu 1-2max, drīz vainu būšu kā lācis svimpis, vai kačoksz.
Vakarā ierakstīšu laikam k-ko "īpaši" gudri. Ir paredzēta neķītra atkalsatikšanās...
Šis ir arī k-kas labs JHAHAHAHAHAHAH!
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=82656761&r
ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis
Īstenībā manu dzīvi var dalīt divās daļās, labi ne dzīvi, bet dienu.
Tātad Es pieceļos pūlkstenis ir 7:40 un tas ĪĪ ĪĪ ĪĪ manā piponā skan, liekas, ka uz manām smadzenēm, tas, iedarbojas vairāk nekā mammas vārdi 16 gados "Kad tas vienreiz beigsies?". Tad Es taka saņemos un pieceļos, izkrītu no savas superīgās migas un pieripoju pie datora, redziet, te visu nakti ir darbojies dators un kāds iemīļots seriāls, pēdējā laikā tas ir pat nezinu kā saucās viņs, bet man viņš ir fonam, nu tā lai guļot ir ko paklausīties (meklēju datorā, atradu, "Greek" saucās) labi, taka pamožos, sēžos uz sava riteņa un braucu uz darbu, 5km ir mans pamošanās laiks, lai acis un galva strādātu vienā virzienā, nevis kā citiem, kad viena acs uz siermaizi otra uz desmaizi (tikko sagribējās apēst abas divas, reizē, kā ņammburgeru!) Aizbraucu uz darbu, joki - spoki, visk-kas interesants, sākot ar Melnās kastes (īstenībā viņa ir oranža) studēšanu, paralēli autodetaļu meklēšanu, beidzot ar visādām citām fermas muļķībām, ieskaitot pludiņa hipnotizēšanu ar abām acīm vienlaikus datorekrānā.
Da labi, divās daļās, īstenībā trīs.
Otrā daļa;
- Esmu jau gandrīz pilna saprāta robežās un manas domāšanas spējas pārkāpj 7% līmeni no visas smadzeņu darbības, braucu pie omammas pusdienās (tas ir mans ikdienas rituāls ar kuru es izpelnos pielīšanu vecvecākiem, jo apmeklēju viņus vismaz 4x nedēļā, kas viņiem arī ļoti patīk), bet redziet man tas brīžiem nepatīk, jo tie jautājumi kas tiek uzdoti, mazliet nogalina. "Kā tad iet, katru dienu man ir nepanesami" Labi, pusdienas ir beigušās, ripinu ar savu riteni jau piecpadsmito kilometru un jau esmu sasniedzis 8% atzīmi savā leiputrijā.
Otrā daļa pa cik ir pagājusi veiksmīgi, kā katru dienu tad esmu jau pie otrās puses nobeiguma, kas ir darba pabeigšana ar auglīgu produktivitāti!
Trešā daļa;
- Darba nobeigums, satikšanās ar draugiem, vai bez viņiem, katrā ziņa satikšanās ar vecu paziņu no skolas laikiem - Alu! Viņu es esmu neķītri iemīļojis tā līdz sirds dziļumiem un daudzas reizes viņš man ir neatņemams sastāvdaļa dienas nobeigumam, jo tad mans produktivitātes līmenis darba jomā sasniedz gandrīz nulles atzīmi.
Ai, un vispār Es te laikam beigšu dirst un dzeršu aliņu tālāk, jo man tas patīk, reāli atslabinos un domāju visk-ko pozitīvu.
Dienas atziņa;
- vajag atvaļinājumu, esmu noguris no VISA.
trešdiena, 2010. gada 24. marts
Cik ilgi?
Reāli Cik ilgi esi gatavs Tu sēdēt, gaidīt? Cik ilgi šis viss bezsakars notiks? Cik ilgi būs jāskatās un jānovicina rokas kad kārtējais "Neo saraksts" parādīsies? Jau tagad no cilvēku puses var just, ka visiem ir vienalga un vairs pat neviens nešausminās, tikai noplivina rokas "ko tad es?". Kāpēc nedzīvojam kā francijā? Uztaisīt vienu kārtīgu revolūciju, izšaut tos visus zagļus un banān ēdājus.
Tuvojas jau vēlēšanas, vai jau zini par ko balsosi?
Brīžiem tā vien gribas paķert rokā plinti un reāli sākt šaut, ja viens noziedotu savu dzīvi, ko pārējie darītu? Jāiet laikam sarīties kaut kādas homeopātijas ripas un jānomierina nervi.
Starpcitu sestdien ir zemes stunda!
otrdiena, 2010. gada 23. marts
23.03.2010
Vakar nolamājos twiterī, ka LMT man pieslēguši GPRS, un man laikam, iphons čeko mailu, ik pēc k-kādas stundas un tagad man ir 3Ls rēķinam klāt, šodien twiterī saņēmu vēstuli no lmt lai aizsūtu viņiem savu nr, beigās man pazvanīja jauka dāma ar kuru aprunājos un pieslēdza man internetu ar atpakaļejošu datumu (16. marts) un tagad man būs visu laiku telefonā internets, ko es starpcitu gribēju un vel par tiem visiem pārējiem datiem man tagad nebūs jāmaksā, twiteris ar tām visām ekstrām kas tur ir, ir baigi labā štelle!
Tikai dināmo
[19:35:47] "-=medic=-": taada izdeviiba tiko bija
[19:36:15] "-=medic=-": triis reizes met un neiemet
[19:36:18] "-=medic=-": :D
[19:36:55] "-=medic=-": shito var nosaukt "Stipri; preciizi, bet garām.." :D
[19:37:10] krnls: Tu nefano par pareizajiem :D
[19:37:28] "-=medic=-": tu par Znaroku..?
[19:37:29] "-=medic=-": :D
[19:37:36] krnls: nē man likās, ka Tu :D
[19:37:47] krnls: Es pats k-kā ne tā uzrakstīju :D
[19:38:01] "-=medic=-": aa jaa.. :D:D:D
[19:38:10] "-=medic=-": baltie pretinieki.. :D:D:D:D:D:D:D
[19:38:11] "-=medic=-": ahahahahha
[19:38:14] krnls: :D:D:D:D:D:D:D:D
trešdiena, 2010. gada 17. marts
17.03.2010
Pāris dienas jau nepīpēju un sāku pamazām, ļoti pamazām justies kā pēc saprātīgas būtnes. K-gan šodien viss pierāda par pretējo.
No rīta jau pieceļoties sajutos, ka būs diena ar kreiso kāju, dienas beigās, es, pat tā nevaru nosaukt, ka ar kreiso kāju, drīzāk uz kreisā sāna izkritu. Visu dienu visādi reiboņi un nespēšana loģiski spriest, ja man k-ko paprasīja, ne tā, kā biju pieradis tad es pakāros un blisinājos stūlbi. Šausmīgi ceru, ka rīt vismaz būs normāla diena. Šī nedēļa ir diezgan daudz izmesta.
piektdiena, 2010. gada 12. marts
12.03.2010
Alus izsūc manas pēdējās smadzenes, tā jau daudz viņu nav, bet garšo..
Jo vairāk viņu lietoju ikdienā, jo mazāk ir domu, ideju, nākamnedēļ nedzeršu, varbūt nāks apskaidrība kā tikt ar visu galā ko esmu sastrādājis.
Cilvēki runā;
Ar nepacietību gaidu 14. aprilli, izsoli par PieKalvenes zemi, kurā veic izrakumus. Pa ausu galam dzirdēju, ka tur Taigeru atraduši, nu ja tā būs, tad kāds nopelnīs 10 ļemas un būs mūsu necilajā sarakstā velviens vārds klāt.
Šīvakara gabals ar 10 aliņīem un čipsiem.
otrdiena, 2010. gada 9. marts
Stellēti zābaki
30`000 valsts pārvaldes darbinieki + ģimene = 60`000 potenciāli vēlētāji. Vieglāk jau pacelt nodokļus nekā pazemināt algas.
Es gribu braukt projām, aizvien stiprāk! Man sāk palikt slikti šeit dzīvot.
Es gribu braukt projām, aizvien stiprāk! Man sāk palikt slikti šeit dzīvot.
piektdiena, 2010. gada 5. marts
Help!
Tātad griežos pēc palīdzības, vajag elektriķi, kas varētu sataisīt elektrisko sildītāju riepām.
Ir šitāds verķis; http://www.motorcycle-superstore.com/ProductImages/300/0000_Chicken_Hawk_Pole_Position_Tire_Warmer.jpg
Lieta tāda, ka viņš uzsilda tikai līdz 50 grādiem (mēriju ar lāzera termometru) un atslēdzas, nevis vajadzīgajiem 90.
Varbūt kāds zin kādu elektriķi kas varētu sataisīt? Pēc idejas tur shēma taka čaiņikam, , itkā nekas grūts.
Ir šitāds verķis; http://www.motorcycle-superstore.com/ProductImages/300/0000_Chicken_Hawk_Pole_Position_Tire_Warmer.jpg
Lieta tāda, ka viņš uzsilda tikai līdz 50 grādiem (mēriju ar lāzera termometru) un atslēdzas, nevis vajadzīgajiem 90.
Varbūt kāds zin kādu elektriķi kas varētu sataisīt? Pēc idejas tur shēma taka čaiņikam, , itkā nekas grūts.
otrdiena, 2010. gada 2. marts
sestdiena, 2010. gada 27. februāris
Amnēzija
Kā diez būtu pazaudēt atmiņu? Vienkārši sākt visu no sākuma, iedomājies, Tu ej pa ielu un Tev nāk pretī, varbūt kāds kurš Tev nepatīk, bet viņs Tevi sveicina un Tev liekas, ka viņš ir īstais, bet Tu nezini vai vispār viņu zini. Man gribētos sākt visu no sākuma, man nevajadzētu mācīties staigāt bet iepazīt visus no jauna, laiks maina cilvēkus, bet varbūt laiks maina mani un uzskatus par cilvēkiem kā tādiem? Varbūt nekas nemainas bet Es mainos? Vai vienkārši man gribas pazust no visiem, vai lai visi pazustu no manis? Vai vispār ir iespējams divreiz iemīlēties vienā personā ? Kas diez palīdzētu?
Man laikam ir pārāk daudz jautājumu priekš sevis.
Un man ir līdz ausīm. Paldies!
p.s. šīsnedēļas atziņa, nedomā par cilvēku vienu, līdz nēsi no citiem dzirdējis otru, viss ir līdzsvarā, jādomā ir vairāk par meikapu.
ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris
www.durka.lv 2010 gada sezona
1. posms 1.maijs 333 trase; A, C, P, SC, SM, T, M
2. posms 22.maijs Otaņķi; P, SC, SM, T, M
3. posms 29-30.maijs Biķernieku Mototrase; A, C, M
4. posms 26.jūnijs Biķernieku Mototrase; P, SC, SM, T, M
5. posms 17.jūlijs 333 trase; P, SC, SM, T, M
6. posms 7.augusts Vaiņode; P, SC, SM, T, M
7. posms 4.septembris Rēzekne; P, SC, SM, T
2. posms 22.maijs Otaņķi; P, SC, SM, T, M
3. posms 29-30.maijs Biķernieku Mototrase; A, C, M
4. posms 26.jūnijs Biķernieku Mototrase; P, SC, SM, T, M
5. posms 17.jūlijs 333 trase; P, SC, SM, T, M
6. posms 7.augusts Vaiņode; P, SC, SM, T, M
7. posms 4.septembris Rēzekne; P, SC, SM, T
*** 11.septembris. Biķernieku Mototrase Durka Racing Dzelzs Kauss. C ***
A - Antīko motociklu klase;
C - Coperu, „klavieru” klase;
SC - Skūteru klases;
SM -Supermoto klase;
P - Poketbike klase;
T - Tautas klase motošosejā;
M - Meistaru klase motošosejā.
Alus keks
Nepieciešams:
2 olas
110 g sviesta
250 g cukura
175 g miltu
50 g kakao pulvera
200 ml alus
1 tējkarote cepampulvera
50 g tumšās šokolādes
pūdercukurs pārkaisīšanai
2 olas
110 g sviesta
250 g cukura
175 g miltu
50 g kakao pulvera
200 ml alus
1 tējkarote cepampulvera
50 g tumšās šokolādes
pūdercukurs pārkaisīšanai
Pagatavošana:
Mīkstu sviestu sakuļa ar cukuru, pievieno olas, cepampulveri, kakao, pamazām pielej nedaudz alu, tad liek klāt miltus, tā pamazām pieliek visus miltus un pielej visu alu. Izmaisa, lai nav kunkuļu. Šokolādi sarīvē, pieliek mīklai. Mīklu ieliek ar sviestu izsmērētā cepamformā un cep 180 grādos ap 30 minūtēm (pārbaudiet ar kociņu, ja mīkla biezāka, būs nepieciešamas vēl dažas minūtes). Gatavu keksu atdzesē, pārkaisa ar pudercukuru.
trešdiena, 2010. gada 24. februāris
24.02.2010
Šī diena sākās tāda supernenormāli labā noskaņojumā un visa paskrēja nenormāli ātri un labi, laikam dēļ tā, ka nenormāli daudz izdarīju.
Vel aizvien daļa dienas aizgāja 450 mhz frekvencē darbojošos mobilo telefonu meklēšana, jo kā izrādās triatels diezgan nesamērīgas cenas piedāvā, darba vajadzībām izraku visu gūgli un vienīgais ko tirgošanā varēja atrast tādu, bija ciphone (iphone pakaļādarinājums). Nekas, rīt turpināšu meklēšanu.
Visinteresantākais šodien;
Kāds klients izstāstīja ļoti interesantu lietu, šis redz iepazinies Norvēģijā un iemīlējies meitenē tad nu tagad abiem kontrakts ir beidzies un šams atrodas Liepājā, bet viņa draudzene atrodas mājās, pilsētā Armavir (Krievija, netālu no Krasnogar), pameklējieg gūgļmapos CIK tas ir tālu, tad nu redziet viņš šodien devās ceļā pie viņas ar mašīnu... Nu viņš laikam ir samīlējies nereāli, diez ko Es varētu izdarīt mīlestības dēļ?
Visneinteresantākais šodien;
Kāds klients palūdza pameklēt pie konkurentiem viņam vajadzīgu preci, Es dēļ tā, ka viņš pie manis bieži brauc to arī izdarīju, rezultātā, Es gaidīju kad atzvanīs un tas mazliet ievilkās nekā biju cerējis, saņēmu no klienta otro zvanu ko Es tik ilgi čammājos ar mazliet tādiem uzbraucieniem.. Tad nu Es pateicu, ka daru to par savu laiku, par savu naudu tikai lai viņam palīdzētu un par to saņemu tikai uzbraucienus? Telefona saruna mums beidzās ar asām vārdu apmaiņām un īstenībā Es jūtos mazliet saņēmis k-ko neparko, pēctam aiz laba gribot atradu Lietuvā to ko viņam vajadzēja. Redzēsim ko šis rīt teiks :)
otrdiena, 2010. gada 23. februāris
www.diena.lv
Kādi smiekli un sašutums pārņēma mani, kad ieraudzīju rakstu; http://www.diena.lv/lat/politics/hot/izvirza-versiju-ka-neo-no-4ata-ir-blogeris-benvenuto
Kā var dienas žurnālisti publicēt k-ko tādu kas ir teikts publiskā telpā un balstās vispār uz humoru ?
Šīsdienas labākais vienozīmigi;
Stendzinieka teksts par dienu "Jēzus Marija... Viņi to ir ņēmuši nopietni... http://tinyurl.com/ycyj5zt *FacePalm* 27 minutes ago via web "
Un kur nu vel Benis, bet starpcitu ar luci par šito smējām, ka viņs nozudis, gan jau, ka kāds bumbas piesies un šekureku ir www.nemirst.lv pat miris var taisīt brīnumus!
Kā var dienas žurnālisti publicēt k-ko tādu kas ir teikts publiskā telpā un balstās vispār uz humoru ?
Šīsdienas labākais vienozīmigi;
Stendzinieka teksts par dienu "Jēzus Marija... Viņi to ir ņēmuši nopietni... http://tinyurl.com/ycyj5zt *FacePalm* 27 minutes ago via web "
Un kur nu vel Benis, bet starpcitu ar luci par šito smējām, ka viņs nozudis, gan jau, ka kāds bumbas piesies un šekureku ir www.nemirst.lv pat miris var taisīt brīnumus!
Baltais draņķis
Šodien no rīta piecēlos ar īsti nelāgu veselības stāvokli, baigais klepus. Jāsāk pumpēt tējas iekšā, darbā šim pasākumam vel ir paredzēts klāt balzāms.
Jau redzot pa logu kas notiek laukā, man bija lieliska priekšnojauta, ka kolēģis kurš man brauks pakaļ nostrigs, tā arī notika un Es dabūju 15 minūtes laukā pasalt un beigās tāpat aizbraukt ar mikroautobusu, kā rezultātā 20minūtes nokavēju darbu.
Statistika pierāda, ka pēc tāda sniega vidēji uz 300m ir iestrigušas 2-3 mašīnas. Šodien Liepājā ir nenormāls bardaks, vispār un kad tas baltais draņķis beigs vienreiz krist no gaisa? Man tā gribas vasaru, siltumu, braukt ar riteni, āāāāāāāāāāāāa. Sniegs mani iedzen bezdarbība un es sāku pamazām jūgties, vakar aiz neko darīju sēdeju 3h bowlingā, ar visu to, ka prieks bowlinga nebija īsti mana diena 104 mazākais 170 lielākais, vidēji 120-130, maz bet citu nav ko darīt, visu laiku k-kādi stūlbi "zobi" palika un straiki īsti nekrita, vidēji spēlē 2-4.
Šodien jāpanīkst darbā un tad mājās zem segas.
Starpcitu Kondrašins atkal būvē kalendāru, tagad, meklē modeles, ja tur kādam/ai interesē tad www.calendarlive.eu
Gaidu ar nepacietību viņa gala darbu!
Jau redzot pa logu kas notiek laukā, man bija lieliska priekšnojauta, ka kolēģis kurš man brauks pakaļ nostrigs, tā arī notika un Es dabūju 15 minūtes laukā pasalt un beigās tāpat aizbraukt ar mikroautobusu, kā rezultātā 20minūtes nokavēju darbu.
Statistika pierāda, ka pēc tāda sniega vidēji uz 300m ir iestrigušas 2-3 mašīnas. Šodien Liepājā ir nenormāls bardaks, vispār un kad tas baltais draņķis beigs vienreiz krist no gaisa? Man tā gribas vasaru, siltumu, braukt ar riteni, āāāāāāāāāāāāa. Sniegs mani iedzen bezdarbība un es sāku pamazām jūgties, vakar aiz neko darīju sēdeju 3h bowlingā, ar visu to, ka prieks bowlinga nebija īsti mana diena 104 mazākais 170 lielākais, vidēji 120-130, maz bet citu nav ko darīt, visu laiku k-kādi stūlbi "zobi" palika un straiki īsti nekrita, vidēji spēlē 2-4.
Šodien jāpanīkst darbā un tad mājās zem segas.
Starpcitu Kondrašins atkal būvē kalendāru, tagad, meklē modeles, ja tur kādam/ai interesē tad www.calendarlive.eu
Gaidu ar nepacietību viņa gala darbu!
pirmdiena, 2010. gada 22. februāris
Atgādināšanai priekš sevis
Pupiņsautējums pa Ginta metodei
Sastāvs;
- 0,5kg malta gaļa (rimi, lielopu),
- 1 Liela paprika (sarkanā),
- 2 Sīpoli,
- 2 burkāni,
- 4 burciņā jautktās pupiņas (rimi 0,35Ls),
- 1 bundža tomāti (lielā bundža).
Pagatošana;
mazliet ielej eļu katlā, uzkarsē. Močī iekšā puskg gaļu, sāls, pipars pēc garšas, pēctam standartā sautējumu, visu bez sulas.
Sastāvs;
- 0,5kg malta gaļa (rimi, lielopu),
- 1 Liela paprika (sarkanā),
- 2 Sīpoli,
- 2 burkāni,
- 4 burciņā jautktās pupiņas (rimi 0,35Ls),
- 1 bundža tomāti (lielā bundža).
Pagatošana;
mazliet ielej eļu katlā, uzkarsē. Močī iekšā puskg gaļu, sāls, pipars pēc garšas, pēctam standartā sautējumu, visu bez sulas.
Kopēts
Es, Džons Kristmass (John Christmas, personas kods 170169-12604), paziņoju, ka sekojošā informācija ir patiesa, cik man zināms:
Es strādāju Parex bankā ("Parex" no 2002. gada maija līdz 2004. gada oktobrim. Šī perioda beigās es biju Starptautisko sakaru grupas vadītāja amatā un mans uzdevums bija saziņa ar reitingu aģentūrām un starptautiskajiem aizdevējiem ar mērķi panākt maksimāli lielu aizdevumu Parex.
Es biju Parex galvenā kontaktpersona 25 bankām, kas 2004. gada jūlijā izsniedza Parex 117 miljonu eiro sindicēto kredītu.
2004. gada augustā man bija tikšanās ar Georgiju Krasovicki, Parex īpašnieka Viktora Krasovicka dēlu. Es uzzināju, ka Parex banka aizdevusi summu, kas pārsniedz visu bankas kapitālu, uzņēmumiem, kas bija slepenas ieinteresētās puses. Turklāt aizdevumi ieinteresētām pusēm tika aktīvi palielināti. Šī informācija papildināja arvien pieaugošo citu krāpšanas darījumu skaitu, ko es biju atklājis Parex bankā.
Pamazām es uzzināju arī, ka Parex atrodas Latvijas korupcijas centrā. Piemēram, piedaloties JP Morgan un Parex apspriedē, es uzzināju, ka Latvijas Valsts kases vadītājs Aivars Veiss tika atlaists no darba par korupciju, bet soda vietā ieguva augstu amatu Parex bankā. Es kādā apspriedē uzzināju arī, ka Savienoto Valstu valdība zināja, ka Parex bija naudas "atmazgāšanas" banka Kempmayer digitālās televīzijas skandālā. Parex amatpersonas to nenoliedza, bet drīzāk aizstāvēja bankas iesaistīšanos, apgalvojot, ka šo kontu esot atvēris pats Valērijs Kargins.
Jūtot, ka mans tiesiskais un morālais pienākums ir atturēt Parex no turpmākas aizņemšanās, es sāku izplatīt informāciju par krāpšanu. Sākumā es to darīju slepeni, jo biju dzirdējis baumas, ka Parex var rīkoties varmācīgi, tai skaitā arī baumas, kas nākušas no Parex un Ernst and Young Baltics darbiniekiem.
2004. gada augustā es mutiski nosaucu krāpšanas darījumu sarakstu Ernst and Young Baltics partnerim Valteram Kronbergam. Es biju liecinieks tam, ka viņš pierakstīja šo minēto sarakstu. Es pieņēmu, ka Kronbergs no sirds ienīst Parex, jo viņš pastāstīja man, ka viņam esot tieša informācija par to, ka Parex 90. gados esot organizējis cilvēku šaušanu Latvijā.
Svarīgākie krāpšanas darījumi bija šādi:
NEGATĪVA PAŠU KAPITĀLA IZRAISĪŠANA
Parex bija aizdevis visu bankas pašu kapitālu pārsniedzošu summu slepenām ieinteresētām pusēm, tostarp: VIP Avia, Extro Leasing, Extro Bank, Northern Investment Bank, Nezavisimost, Allen Finance. Iesaistīti bija Jevgeņijs Zolotarevs, Līga Puriņa, Ēriks Brīvmanis, Eugene Olevsky, Georgijs Krasovickis un Eižens Slava. Es uzzināju, ka Parex Kredītu komiteja slepeni darbojās kā filiāles Extro Bank kredītu komiteja un līdz ar to visa Parex Kredītu komiteja zināja, ka Extro Bank ir slepena filiāle. 2005. gadā Parex "nopirka" dažus NVS līzinga uzņēmumus. Šis pirkums bija krāpšanas darījums, jo šie uzņēmumi jau bija filiāles un pirkums tika izdarīts, reaģējot uz manu 2004. gada trauksmes signālu (Jevgeņija Zolotareva e-pasta ziņojums 2003. gada 18. augustā un mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī).
AIZDEVUMA LIMITU PĀRKĀPUMI
Parex dažādos veidos pārkāpa aizdevumu limitus un, lai slēptu šos pārkāpumus, izteica nepatiesus apgalvojumus savos gada pārskatos un iekļāva prospektos nepatiesus sarakstus. Pārkāpumus, kas saistīti ar Riga Transportation (Rīgas Satiksmi?) un Latvijas Balzamu / Juriju Šefleru, var ļoti viegli pierādīt, izmantojot publiski pieejamu informāciju. Arī aizdevumi Parex īpašniekiem Karginam un Krasovickim bija pārkāpums, ja tos pieskaita aizdevumam viņu uzņēmumam VIP Avia. Daudzi Parex darbinieki, to skaitā Valērijs Hudorožkovs, ir man teikuši, ka VIP Avia pieder Karginam un Krasovickim. (mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī.)
REVERSAIS HEDŽINGS
Gada pārskatos Parex apgalvoja, ka hedžējot procentu likmju risku. Tas neatbilst patiesībai. 2004. gadā Parex izmantoja derivatīvus, lai PALIELINĀTU pārcenošanas neatbilstību starp aktīviem un pasīviem. Šo krāpšanas darījumu varēja ļoti viegli pierādīt un tas neapšaubāmi bija būtisks, jo apdraudēja bankas maksātspēju.
APLOKŠŅU MAKSĀJUMI DARBINIEKIEM
Parex bija iedalīts četrās nodaļās. Es strādāju Kapitāla tirgu un investīciju banku nodaļā. 2003. un 2004. gada sākumā nodaļā bija bonusu svinības, kad darbiniekus pa vienam aicināja Jevgeņija Zolotareva kabinetā. Es katru gadu redzēju Zolotarevam lielu kasti ar aploksnēm, no kuras viņš man izsniedza vienu aploksni, pilnu ar simt dolāru banknotēm. Es redzēju, ka arī citi manas grupas darbinieki saņem līdzīgas aploksnes. Šis noziegums ir ne tikai izvairīšanās no nodokļiem, bet arī krāpšana un naudas "atmazgāšana". Man ir Skype sarunas teksts ar bijušo kolēģi Kristu Rubšteinu, kurā viņa atzīst, ka ir zinājusi par aplokšņu bonusiem.
DEPOZĪTU BIZNESS, KAM PAMATĀ NELIKUMĪGA IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻIEM
Strādājot Parex, es uzzināju, ka 80% depozītu pieder nerezidentiem un galvenokārt šie depozīti nākuši no Parex pārstāvniecībām NVS valstīs. Man pastāstīja, ka Parex piedāvāja Amerikas štatos reģistrētas LLCs (sabiedrības ar ierobežotu atbildību?) kā gatavus kontu turētājus. Šie konti bija ASV dolāros un procentu maksājumi bija nulle. Es esmu bijis liecinieks, kā Parex amatpersonas, to skaitā Zolotarevs, vairākkārt atklāti paziņojuši citu banku pārstāvjiem, ka šo kontu mērķis ir izvairīšanās no nodokļiem.
NELIKUMĪGIEM MĒRĶIEM PAREDZĒTI KOMERCKREDĪTI
Strādājot Parex, man bija vairākas tikšanās ar Parex viceprezidenti Līgu Puriņu. Viņa bija kreditēšanas vadītāja. Viņa zināja, ka tika doti aizdevumi slepenām ieinteresētām pusēm, un pastāstīja man dažas detaļas. Viņa pastāstīja arī, ka Parex filosofija ir tāda – uzņēmumi, kas dod kukuļus, ir labi un gūs panākumus, bet uzņēmumi, kas nedod kukuļus, ir slikti un cietīs neveiksmi. Viņa apgalvoja, ka Parex speciāli deva komerckredītus uzņēmumiem, kuri deva kukuļus, tādējādi finansējot šos kukuļus.
NELIKUMĪGA ATLAIŠANA
2004. gada oktobrī es iesniedzu krāpšanas darījumu sarakstu Moodys Ratings un Fitch Ratings galvenajām kontaktpersonām. Es to izdarīju, nosūtot faksus bez paraksta ar pietiekami zīmīgām norādēm, lai saņēmēji saprastu, ka šo faksu sūtītājs esmu es.
Moodys Ratings pilnībā ignorēja sarakstu un paaugstināja Parex reitingu.
Fitch Ratings piezvanīja Parex iekšējam revidentam Denisam Vološinam. Nākamajāa dienā pēc zvana Vološinam es ierados darbā un atklāju, ka mans dators ir atslēgts. Mani nekavējoties izsauca uz personāla daļu un lika pieprasīt "atvaļinājumu", it kā manu nepietiekami labo latviešu valodas zināšanu dēļ. Patiesībā mani nelikumīgi atlaida par trauksmes celšanu. Tāpat es uzzināju arī, ka Parex iekšējais revidents drīzāk pilda slepenpolicijas, nevis īstas revīzijas funkcijas.
No 2004. gada oktobra līdz 2005. gada aprīlim es galvenokārt slēpos ārpus Latvijas. Pakļaujoties Parex Valdes priekšsēdētāja Guntara Grinberga spiedienam, Daiga Joniškāne manā vietā parakstīja iesniegumu par aiziešanu no darba (Daigas Joniškānes e-pasta ziņojums 2004. gada 29. novembrī).
2005. gada aprīlī Savienoto Valstu Valsts kase iekļāva melnajā sarakstā divas Latvijas bankas (VEF Banku un Multibanku) kā naudas "atmazgātājas". Šķita, ka pēc tam Latvijā vajadzēja uzsākt aktīvu cīņu pret naudas "atmazgātājiem", taču nekas tāds nenotika. Šodien pusei Latvijas banku ir iecienītu naudas "atmazgātāju" reputācija.
2005. gada maijā es uzzināju, ka Ernst and Young Baltics apstiprinājis Parex 2004. gada pārskatu. Es aizsūtīju Kronbergam e-pasta ziņojumu ar jautājumu par krāpšanas darījumu sarakstu, un viņš noliedza krāpšanas darījumu saraksta saņemšanu (Kronberga e-pasta ziņojums 2005. gada 9. maijā).
Tāpēc es parakstīju Parex krāpšanas darījumu sarakstu un aizsūtīju to pa pastu šādiem adresātiem: ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Eināram Repšem. 2005. gada jūlijā es saņēmu e-pasta ziņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas apstiprināja vēstules saņemšanu no Prokuratūras (Gvido Romeiko e-pasta ziņojums 2005. gada 27. jūlijā).
2005. gada vasarā es paliku Latvijā, galvenokārt mitinoties kāda drauga dzīvoklī, jo man bija bail ilgi uzturotēties savos dzīvokļos. Biju gatavs tikties ar prokuroriem vai banku uzraudzības iestāžu pārstāvjiem, ja viņi vēlētos uzzināt kādas detaļas, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā. Taču neviens mani neaicināja tikties.
Ap 2005. gada augustu kāda Latvijas Prokuratūras darbiniece (Antra Ģipsle) pastāstīja manai juristei (Daigai Joniškānei), ka Latvijas Prokuratūra nodarbojas ar aizsardzības naudas izspiešanu no noteiktām bankām apmaiņā par to neapsūdzēšanu naudas "atmazgāšanā". Konkrēti Latvijas Prokuratūra 2005. gada vasarā pieprasījusi naudu no Parex bankas un Aizkraukles bankas. Pēc Ģipsles vārdiem, tajā laikā Parex bija drošībā, jo piekrita samaksāt, bet Aizkraukles bankai draudēja apsūdzība, jo tā atteicās maksāt.
2005. gada novembrī es aizsūtīju e-pasta ziņojumu sešām galvenajām bankām, no kurām Parex centās aizņemties naudu. Es iesniedzu tām informāciju par Parex krāpšanas darījumiem. ING Bank un KBC Bank atbildēja ar pateicību un, manuprāt, pārstāja aizdot naudu Parex. Mizuho Corporate Bank atsūtīja dusmīgu atbildi un ievērojami palielināja aizdevumus Parex. Es droši nezinu, vai Standard Bank, CSFB un JP Morgan sūtītie e-pasta ziņojumi nonāca pie adresātiem (mans e-pasta ziņojums 2005. gada 17. novembrī un vairāki atbildes ziņojumi).
2005. gada decembrī es saņēmu e-pasta ziņojumu no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta. Viņi bija jautājuši Parex īpašniekam Valērijam Karginam, vai Parex ir maksājis man skaidru naudu aploksnē, un viņš parakstījis dokumentu, kurā apgalvots, ka tas nav noticis. Es nespēju iedomāties, kā Zolotarevs varēja izdalīt aploksnes ar skaidru naudu, Karginam nezinot, tāpēc es uzskatu, ka Kargins parakstījis nepatiesu dokumentu (Zanes Salmiņas e-pasta ziņojums 2005. gada 20. decembrī).
Valsts ieņēmumu dienesta interese par situāciju mani iedrošināja, un es piezvanīju bijušajam Parex kolēģim Guntaram Vītolam, lai pajautātu, vai viņš kļūs par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju. Vītols necieta Parex, un kāds viņa radinieks strādāja augstā amatā Valsts ieņēmumu dienestā.
NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 1
2006. gada 25. janvārī man piezvanīja bijusī Parex kolēģe Jekaterina Ecina. Viņa izbiedētā un satrauktā tonī paziņoja, ka kāds no Parex mani medījot, viņa ieteica man uzturēties ārpus Latvijas un neizmantot Latvijas mobilo tālruni, jo Parex varot izspiegot mobilos tālruņus. Viņa teica, ka kāds Parex pārstāvis esot viņu iztaujājis par mani – kur es dzīvoju, vai man ir automobilis, vai man ir draudzene, vai man Latvijā pieder kāds īpašums. Viņa tieši neteica, ka Parex gatavojas mani nogalināt, taču skaidri lika to noprast.
Viņa man atsūtīja divas īsziņas. Es domāju, ka tās abas tika sūtītas no datora un viņa neizmantoja savu mobilo tālruni, baidoties, ka Parex to var izspiegot.
2006. gada 25. janvārī
Džon, lūdzu, esi uzmanīgs.
Arī ar tālruņa zvaniem – nebūtu nekāds brīnums, ja viņi tos noklausītos!
Es viņiem neko nepateicu! K.
2006. gada 25. janvārī
159.148.174.220
Es pateicu tikai to, ko viņi jau zināja – izlikos par muļķi.
Ecina kādā iepriekšējā reizē pastāstīja man, ka tad, kad viņa sāka strādāt Parex, Guntars Grinbergs darba atlīdzības ietvaros palīdzēja viņai privatizēt mājokli Jūrmalā (šī atlīdzība bija nelikumīga daudzējādā ziņā).
Ecina pastāstīja arī, ka privatizācijas gaitā radās sarežģījumi un ka Grinbergs kaut kādā ziņā esot saistīts ar viņas mātes pēkšņo nāvi (šo veselīgo pusmūža sievieti vienā mirklī nonāvēja trombs).
Es par to visu esmu sūdzējies daudziem Latvijas valdības pārstāvjiem, taču izmeklēšana netika uzsākta.
NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 2
2006. gada martā es saņēmu vēl vienus nelikumīgus draudus. Izrādījās, ka toreiz, kad es lūdzu Vītolu kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju, viņš devās pie Viktora Krasovicka izstāstīt, ka es cenšos nogremdēt Parex. Tad es arī sapratu, kāpēc Ecina janvārī man zvanīja un bija tik pārbijusies.
Vītols teica, ka Krasovickis liks kādam prokuroram piezvanīt man un piedraudēt, un ka šis zvans gaidāms jau drīz. Es nopirku zvanu ierakstīšanas ierīci.
Taču pēc tam sekoja nevis prokurora, bet paša Vītola zvani. Viņš pastāstīja, ka pēc Krasovicka prasības prokuratūrā pret mani uzsākta krimināllieta un man būs jāparaksta "vienošanās", pretējā gadījumā pret mani ierosinās lietu. Šī "vienošanās" bija melīga atzīšanās, ka mana sākotnējā trauksmes celšana nebija patiesa. Vītols pats zināja, ka Parex nodarbojas ar negodīgiem darījumiem, un sarunās pieminēja pāris konkrētus krāpšanas gadījumus. Es atteicos parakstīt "vienošanos" un līdz ar to sapratu, ka nevaru atgriezties Latvijā (sarunu ieraksti un atšifrējums un "vienošanās" ir pieejami).
No 2006. gada janvāra līdz aprīlim es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Latvijas Satversmes aizsardzības birojam. Izteicu bažas, ka Parex problēma saasinās ar ātrumu "100 miljoni eiro mēnesī". Cik man zināms, Satversmes aizsardzības birojs neko neuzsāka.
2006. gada maijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju BaFin – Vācijas finanšu uzraudzības iestādei. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex atvēra filiāli Vācijā un daži no sindicētajiem aizdevējiem bija no Vācijas. Saņēmu atbildi, ka šis signāls tiks nosūtīts "vietējai uzraudzības iestādei" Latvijā (Gerda Lipsa e-pasta ziņojums 2006. gada 23. maijā).
2006. gada jūnijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Lielbritānijas FSA. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex bija reģistrējis parādzīmi Londonas Biržā, izmantojot nepatiesas finanšu deklarācijas. FSA vairākus mēnešus pētīja situāciju un atbildēja, ka es neesot pirmais, kas izsaka bažas par Parex banku. 2006. gada novembrī mani uzaicināja uz sarunu FSA birojā Londonā. Šī bija pirmā reize kopš trauksmes sacelšanas 2004. gada augustā, kad kāds vēlējās mani iztaujāt (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2006. gada 30. oktobrī).
2006. gada beigās FSA secināja, ka situācija ir nopietna, un tāpēc ziņoja par to Ernst and Young Global (Londonā) un Amerikas valdībai. Taču Parex parādzīme netika izslēgta no Londonas Biržas un Parex netika liegti korespondentkonti. Es lūdzu FSA ierosināt Ernst and Young Global un Amerikas valdībai sazināties ar mani, lai uzzinātu noderīgas detaļas, ja tiks uzsākta krāpšanas darījumu izmeklēšana.
2007. gada februārī es sāku sūtīt e-pasta ziņojumus dažādiem Wall Street Journal darbiniekiem, jo viņi iepriekšējo gadu rakstos bija pieminējuši noziedzību Latvijā un Parex. Wall Street Journal tomēr tika pierunāts nepublicēt manu informāciju, jo iejaucās Arnis Lagzdiņš un Aivis Ronis, kas ar pretrunīgām ziņām aizstāvēja Parex. Es saņēmu divus ar to saistītus e-pasta ziņojumus. Ar Lagzdiņu saistītajā e-pasta ziņojumā bija noprotams, ka Lagzdiņš pieļauj, ka mans trauksmes signāls vismaz daļēji bija patiess, taču tam nevajag pievērst uzmanību, jo Parex kopš tiem laikiem ir mainījies. Tas ir interesanti, jo Parex gribēja piespiest mani parakstīt "vienošanos", ka mans trauksmes signāls bija nepatiess un pret mani tika uzsākta krimināllieta. Ar Roni saistītajā e-pasta ziņojumā bija norādīts, ka Ronis mani apmelojis žurnālam Wall Street Journal. Tur arī bija norādīts, ka viņš nelikumīgi strādājot Parex labā, jo esot viņu uzdevumā izdarījis noziegumu (Glena Simpsona e-pasta ziņojumi 2007. gada 1. un 4. martā; tika publicēts raksts par Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem un Vašingtonas lobijistiem, pieminot arī Parex).
2007. gada martā es pūlējos panākt, lai par Parex krāpšanas darījumiem ieinteresējas Latvijas Banka vai KNAB. Abas šīs iestādes atteicās tieši sazināties ar mani. Es varēju sazināties tikai ar starpnieka palīdzību, kurš bija tik ļoti pārbijies no Parex, ka atteicās sazināties pa tālruni vai e-pastu (tikai ar Skype). Viņš apgalvoja, ka Parex noklausoties tālruņa zvanus un novērojot e-pastu un katram, kurš kritizējot Parex, draudot briesmas.
2007. gada aprīlī es sazinājos ar organizāciju Delna (Transparency International Latvijā), lai uzzinātu, vai viņi publiskos Parex krāpšanas darījumus un draudus. Delna atteicās. 2007. gadā viņi sāka saņemt ziedojumus no Parex, un es nezinu, vai tā bija sagadīšanās.
Beidzot uzzinājis no FSA Ernst and Young Global kontaktpersonas vārdu, es 2007. gada aprīlī piezvanīju. Ernst and Young Global atteicās runāt ar mani 2006. gada pārskata revīzijas laikā un ļāva Ernst and Young Baltics atkal izlaist pozitīvu revīzijas slēdzienu – jau trešo kopš mana trauksmes signāla. Es piezvanīju kontaktpersonai Džinam Erbsteseram (Gene Erbstoesser) un ļoti nožēloju, ka neierakstīju šo zvanu. Es biju šokēts, ka FSA lika viņiem izpētīt situāciju ar Parex krāpšanas darījumiem, bet viņi atteicās runāt ar mani, lai gan es jau biju nelikumīgi atlaists no darba un bijis spiests atstāt valsti par informācijas sniegšanu viņiem. Erbstesers pastāstīja, ka viņi nedomājot, ka es meloju par krāpšanas darījumiem un ka vismaz daži no tiem noteikti atbilst patiesībai. Pēc tam viņš teica, ka Parex ir mainījies laikā no 2004. līdz 2007. gadam, un ieteica man vienkārši aizmirst visu šo situāciju (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2007. gada 26. martā).
2007. gada aprīlī beidzot ar mani sazinājās FIB kontaktpersona. Viņš rakstīja, ka uzzinājis manu vārdu Savienoto Valstu Tieslietu departamentā, kur tas saņemts no Savienoto Valstu Valsts kases. Tur savukārt tas droši vien uzzināts no Lielbritānijas FSA. Tā kā vairāki Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā pārstāvji šo gadu laikā bija man pauduši nopietnas raizes par Parex, es cerēju, ka Savienoto Valstu valdība būs ļoti ieinteresēta beidzot atrast bijušo Parex darbinieku, kas ir gatavs atklāti runāt par noziedzību Parex. Mūsu e-pasta sarakste ilga vairākus mēnešus. 2007. gada oktobrī mani uzaicināja uz Savienoto Valstu vēstniecību Londonā uz veselu dienu ilgām sarunām ar FIB un Savienoto Valstu Tieslietu departamenta pārstāvjiem liecības sniegšanas formātā (Kurta Ronova e-pasta ziņojums 2007. gada aprīlī).
2007. gada septembrī iznāca Lato Lapsas grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis". Tajā bija apkopoti telefonsarunu atšifrējumi. Tie skaidri liecināja par Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina un bijušā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa noziedzīgo saistību un Parex līdzdalību spridzināšanā. Grāmatā liela uzmanība bija veltīta arī VEF Bankai un Multibankai, šādi parādot visu triju bēdīgi slaveno banku saistību ar vienu juristu. Tas vēlreiz apstiprināja informāciju, ko es uzzināju 2005. gadā – ka Latvijas Prokuratūra aizsargā naudas "atmazgātājus" apmaiņā pret kukuļiem. Man šķita šokējoši, ka arī pēc šīs informācijas publicēšanas Eiropas Savienība arī turpmāk atļāva Latvijas pārvaldītajām bankām atvērt filiāles visā Eiropā.
2007. gada oktobrī man izdevās panākt, ka laikraksts Dienas Bizness publicē nelikumīgo draudu atšifrējumus, ko es 2006. gada martā saņēmu no Vītola un Krasovicka. Lasītāji http://www.db.lv pievienoja šim rakstam komentārus, ka mani droši vien nogalinās. Es cerēju, ka šo nelikumīgo draudu publicēšana piespiedīs Latvijas Prokuratūru vai Ernst and Young rīkoties, taču abas iestādes to ignorēja.
2007. gada decembrī es sazinājos ar Europol. Viņus tas nemaz neieinteresēja (Karlo van Hoikeloma (Carlo van Heuckelom e-pasta ziņojums 2007. gada 12. decembrī).
2005., 2006., 2007. un 2008. gada laika perioda notikumi bija apbēdinoši, jo (1) Latvijas valdība atteicās izmeklēt krāpšanas darījumus; (2) Latvijas valdība atteicās izmeklēt draudus; (3) manā bijušajā Parex ārzemju aizdevēju kontaktpersonas amatā stājās bijušie premjerministri Andris Bērziņš un Valdis Birkavs; (4) Latvijas vēstniecība Maskavā rīkoja Parex reklāmas pasākumus; (5) Parex turpināja aizņemties arvien vairāk un vairāk.
2008. gada novembrī, pēc regulārās lielas peļņas izziņošanas, Parex šokēja Latviju ar paziņojumu par nacionalizāciju. Es sadusmojos uz FIB par tā gauso rīcību, līdz mana valsts bija nonākusi uz bankrota sliekšņa. FIB ar mani vairs nesazinās.
Presē parādījušās ziņas par vēl vairākiem būtiskiem krāpšanas darījumiem, ko varētu pieskaitīt maniem sākotnēji ziņotajiem. Piemēram, lai gan Parex gada pārskatos vienmēr bija apgalvojumi, ka Kargins un Krasovickis nesaņem atlīdzību no Parex, tika atklāts, ka viņi saņem milzīgu atlīdzību tirgus likmes pārsniedzošu procentu veidā par saviem depozītiem Parex bankā. Ernst and Young Baltics droši vien zināja par to jau gadiem ilgi. Tāpat tika atklāts, ka pirms nacionalizācijas Parex nodeva Valērija Kargina dēlam greznus automobiļus, kas liek aizdomāties, vai nacionalizācija netika plānota jau krietnu laiku iepriekš, kad Parex vēl ziņoja par peļņu.
2009. gada janvārī nemiernieki cīnījās ar Latvijas policiju, lai izsistu Parex logus.
2009. gada februārī es izlasīju, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) veic padziļinātu izpēti par kādu investīciju Parex bankā. Es piedāvāju sniegt informāciju ERAB par Parex krāpšanu un vardarbīgiem noziegumiem. ERAB atteicās (Roba De Sanktisa e-pasta ziņojums 2009. gada 27. februārī).
2009. gada laikā Latvijas žurnālisti atteicās ar mani kontaktēties. Manuprāt, tas varētu būt korupcijas vai iebiedēšanas dēļ, jo īpaši jaunā likuma dēļ, kas ļauj valdībai piespriest cilvēkam sešu gadu cietumsodu par ekonomikai kaitīgu ziņu izplatīšanu. Es domāju, ka šis likums ir speciāli izveidots, lai apklusinātu cilvēkus un neļautu runāt par Parex.
Interesanti piebilst, ka visā šajā laikā neviens man ne reizi neteica, ka Parex netiks sodīts, jo tas nav vainīgs. FSA un FIB pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Ernst and Young pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Vienkāršie latvieši, to skaitā arī Parex darbinieki, nešaubīgi uzskatīja, ka Parex netiks sodīts, jo tas nodarbojas ar kukuļdošanu un nogalina tik daudzus cilvēkus. Tāpat nevaru saskaitīt, cik daudz reizes esmu dzirdējis spriedelējumus, ka varbūt Parex netiks sodīts, jo, lai gan tas kādreiz bija noziedzīgs, tagad tas pēkšņi ir mainījies un vairs tāds nav.
Tagad, 2010. gada janvārī, Parex nekas nav mainījies, lai gan tas jau vairāk nekā gadu pieder Latvijas valdībai un ERAB. Parex pamatdarbība vēl joprojām ir palīdzēt cilvēkiem, galvenokārt krieviem, nelikumīgi izvairīties no nodokļiem. Bijušais viceprezidents finanšu jautājumos Roberts Stuģis palicis turpat, tāpat arī ārējā revidente Diāna Krišjāne firmā Ernst and Young Baltics. Es esmu piedāvājis informāciju par krāpšanas darījumiem ERAB un jaunajam Parex prezidentam, bet viņi atsakās mani uzklausīt.
Jauno Parex īpašnieku biznesa mērķis nav slēgt nerezidentu kontus, kas kalpo kā izvairīšanās no nodokļiem līdzekļi, bet gan drīzāk izvērst šo darbības veidu. Pagājušajā mēnesī es tikos ar Parex Asset Management darbinieci, kas to man pastāstīja. Viņa teica arī, ka Krievijas valdība iesaka Latvijas valdībai izpaust nodokļu izvairīšanās kontu identitāti, bet Latvija atsakās. Pārsteidzoši, ka tajā visā iesaistīta arī ERAB.
Tā kā Latvijas valdība turpina aizdot Parex naudu un Parex tagad cenšas piesaistīt depozītus ar likmēm, kas pārsniedz tās peļņu no pašu kapitāla, lai nepieļautu bankas aktīvu likvidāciju, es arī uzskatu, ka var droši pieņemt, ka aktīvi iegrāmatoti ar nepatiesu vērtību.
Ceru, ka patiesība par Parex tiks atklāta pēc iespējas drīzāk. Vislabākā metode būtu visu aktīvu likvidācija nekorumpētu Eiropas vai Amerikas iestāžu uzraudzībā, lai pārliecinātos par aktīvu patieso vērtību un noteiktu aizdevumu apjomu, kas uzskatāmi par izšķērdēšanu vai korumpējošiem maksājumiem. Es domāju, ka aktīvu vērtība būs mazāka nekā pasīvu. Zaudējumi būtu jācieš ārzonas noguldītājiem, nevis Latvijas nodokļu maksātājiem. Latvijas valdošo eliti tas apbēdinās, jo viņi var nokļūt cietumā. Tomēr šis risinājums ir vislabākais Latvijas tautai.
(paraksts)
Parakstījis: Džons Kristmass
Maltā, 2010. gada 25. janvārī
Parakstu, personību apliecina:
(paraksts)
(zīmogs)
Not. Dr. Jean Paul Farrugia B.A.LL.D
Maltas notārs
Commissioner for Oaths
36, St. Cathald Street, Rabat, Malta.
2nd Flr BSL Centre, St. Julian's Rd. Kappara/ San Gwann.
Tel. 2145 6865 / 2138 3524 / 9946 6161
Apostils
1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencija
1. Valsts Malta
Šo publisko dokumentu
2. parakstījis Jean Paul Farrugia
3. rīkodamies publiskā notāra amatā
4. uz tā ir viņa zīmogs / spiedogs
Apstiprinājis
5. Ārlietu ministrijā, Valetā
6. 2010. gada 25. janvārī
7. Kenneth Burnell
legalizācijas ierēdnis
8. Nr. 125777
9. Zīmogs / spiedogs10. Paraksts
(paraksts)
(zīmogs)
Es strādāju Parex bankā ("Parex" no 2002. gada maija līdz 2004. gada oktobrim. Šī perioda beigās es biju Starptautisko sakaru grupas vadītāja amatā un mans uzdevums bija saziņa ar reitingu aģentūrām un starptautiskajiem aizdevējiem ar mērķi panākt maksimāli lielu aizdevumu Parex.
Es biju Parex galvenā kontaktpersona 25 bankām, kas 2004. gada jūlijā izsniedza Parex 117 miljonu eiro sindicēto kredītu.
2004. gada augustā man bija tikšanās ar Georgiju Krasovicki, Parex īpašnieka Viktora Krasovicka dēlu. Es uzzināju, ka Parex banka aizdevusi summu, kas pārsniedz visu bankas kapitālu, uzņēmumiem, kas bija slepenas ieinteresētās puses. Turklāt aizdevumi ieinteresētām pusēm tika aktīvi palielināti. Šī informācija papildināja arvien pieaugošo citu krāpšanas darījumu skaitu, ko es biju atklājis Parex bankā.
Pamazām es uzzināju arī, ka Parex atrodas Latvijas korupcijas centrā. Piemēram, piedaloties JP Morgan un Parex apspriedē, es uzzināju, ka Latvijas Valsts kases vadītājs Aivars Veiss tika atlaists no darba par korupciju, bet soda vietā ieguva augstu amatu Parex bankā. Es kādā apspriedē uzzināju arī, ka Savienoto Valstu valdība zināja, ka Parex bija naudas "atmazgāšanas" banka Kempmayer digitālās televīzijas skandālā. Parex amatpersonas to nenoliedza, bet drīzāk aizstāvēja bankas iesaistīšanos, apgalvojot, ka šo kontu esot atvēris pats Valērijs Kargins.
Jūtot, ka mans tiesiskais un morālais pienākums ir atturēt Parex no turpmākas aizņemšanās, es sāku izplatīt informāciju par krāpšanu. Sākumā es to darīju slepeni, jo biju dzirdējis baumas, ka Parex var rīkoties varmācīgi, tai skaitā arī baumas, kas nākušas no Parex un Ernst and Young Baltics darbiniekiem.
2004. gada augustā es mutiski nosaucu krāpšanas darījumu sarakstu Ernst and Young Baltics partnerim Valteram Kronbergam. Es biju liecinieks tam, ka viņš pierakstīja šo minēto sarakstu. Es pieņēmu, ka Kronbergs no sirds ienīst Parex, jo viņš pastāstīja man, ka viņam esot tieša informācija par to, ka Parex 90. gados esot organizējis cilvēku šaušanu Latvijā.
Svarīgākie krāpšanas darījumi bija šādi:
NEGATĪVA PAŠU KAPITĀLA IZRAISĪŠANA
Parex bija aizdevis visu bankas pašu kapitālu pārsniedzošu summu slepenām ieinteresētām pusēm, tostarp: VIP Avia, Extro Leasing, Extro Bank, Northern Investment Bank, Nezavisimost, Allen Finance. Iesaistīti bija Jevgeņijs Zolotarevs, Līga Puriņa, Ēriks Brīvmanis, Eugene Olevsky, Georgijs Krasovickis un Eižens Slava. Es uzzināju, ka Parex Kredītu komiteja slepeni darbojās kā filiāles Extro Bank kredītu komiteja un līdz ar to visa Parex Kredītu komiteja zināja, ka Extro Bank ir slepena filiāle. 2005. gadā Parex "nopirka" dažus NVS līzinga uzņēmumus. Šis pirkums bija krāpšanas darījums, jo šie uzņēmumi jau bija filiāles un pirkums tika izdarīts, reaģējot uz manu 2004. gada trauksmes signālu (Jevgeņija Zolotareva e-pasta ziņojums 2003. gada 18. augustā un mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī).
AIZDEVUMA LIMITU PĀRKĀPUMI
Parex dažādos veidos pārkāpa aizdevumu limitus un, lai slēptu šos pārkāpumus, izteica nepatiesus apgalvojumus savos gada pārskatos un iekļāva prospektos nepatiesus sarakstus. Pārkāpumus, kas saistīti ar Riga Transportation (Rīgas Satiksmi?) un Latvijas Balzamu / Juriju Šefleru, var ļoti viegli pierādīt, izmantojot publiski pieejamu informāciju. Arī aizdevumi Parex īpašniekiem Karginam un Krasovickim bija pārkāpums, ja tos pieskaita aizdevumam viņu uzņēmumam VIP Avia. Daudzi Parex darbinieki, to skaitā Valērijs Hudorožkovs, ir man teikuši, ka VIP Avia pieder Karginam un Krasovickim. (mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī.)
REVERSAIS HEDŽINGS
Gada pārskatos Parex apgalvoja, ka hedžējot procentu likmju risku. Tas neatbilst patiesībai. 2004. gadā Parex izmantoja derivatīvus, lai PALIELINĀTU pārcenošanas neatbilstību starp aktīviem un pasīviem. Šo krāpšanas darījumu varēja ļoti viegli pierādīt un tas neapšaubāmi bija būtisks, jo apdraudēja bankas maksātspēju.
APLOKŠŅU MAKSĀJUMI DARBINIEKIEM
Parex bija iedalīts četrās nodaļās. Es strādāju Kapitāla tirgu un investīciju banku nodaļā. 2003. un 2004. gada sākumā nodaļā bija bonusu svinības, kad darbiniekus pa vienam aicināja Jevgeņija Zolotareva kabinetā. Es katru gadu redzēju Zolotarevam lielu kasti ar aploksnēm, no kuras viņš man izsniedza vienu aploksni, pilnu ar simt dolāru banknotēm. Es redzēju, ka arī citi manas grupas darbinieki saņem līdzīgas aploksnes. Šis noziegums ir ne tikai izvairīšanās no nodokļiem, bet arī krāpšana un naudas "atmazgāšana". Man ir Skype sarunas teksts ar bijušo kolēģi Kristu Rubšteinu, kurā viņa atzīst, ka ir zinājusi par aplokšņu bonusiem.
DEPOZĪTU BIZNESS, KAM PAMATĀ NELIKUMĪGA IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻIEM
Strādājot Parex, es uzzināju, ka 80% depozītu pieder nerezidentiem un galvenokārt šie depozīti nākuši no Parex pārstāvniecībām NVS valstīs. Man pastāstīja, ka Parex piedāvāja Amerikas štatos reģistrētas LLCs (sabiedrības ar ierobežotu atbildību?) kā gatavus kontu turētājus. Šie konti bija ASV dolāros un procentu maksājumi bija nulle. Es esmu bijis liecinieks, kā Parex amatpersonas, to skaitā Zolotarevs, vairākkārt atklāti paziņojuši citu banku pārstāvjiem, ka šo kontu mērķis ir izvairīšanās no nodokļiem.
NELIKUMĪGIEM MĒRĶIEM PAREDZĒTI KOMERCKREDĪTI
Strādājot Parex, man bija vairākas tikšanās ar Parex viceprezidenti Līgu Puriņu. Viņa bija kreditēšanas vadītāja. Viņa zināja, ka tika doti aizdevumi slepenām ieinteresētām pusēm, un pastāstīja man dažas detaļas. Viņa pastāstīja arī, ka Parex filosofija ir tāda – uzņēmumi, kas dod kukuļus, ir labi un gūs panākumus, bet uzņēmumi, kas nedod kukuļus, ir slikti un cietīs neveiksmi. Viņa apgalvoja, ka Parex speciāli deva komerckredītus uzņēmumiem, kuri deva kukuļus, tādējādi finansējot šos kukuļus.
NELIKUMĪGA ATLAIŠANA
2004. gada oktobrī es iesniedzu krāpšanas darījumu sarakstu Moodys Ratings un Fitch Ratings galvenajām kontaktpersonām. Es to izdarīju, nosūtot faksus bez paraksta ar pietiekami zīmīgām norādēm, lai saņēmēji saprastu, ka šo faksu sūtītājs esmu es.
Moodys Ratings pilnībā ignorēja sarakstu un paaugstināja Parex reitingu.
Fitch Ratings piezvanīja Parex iekšējam revidentam Denisam Vološinam. Nākamajāa dienā pēc zvana Vološinam es ierados darbā un atklāju, ka mans dators ir atslēgts. Mani nekavējoties izsauca uz personāla daļu un lika pieprasīt "atvaļinājumu", it kā manu nepietiekami labo latviešu valodas zināšanu dēļ. Patiesībā mani nelikumīgi atlaida par trauksmes celšanu. Tāpat es uzzināju arī, ka Parex iekšējais revidents drīzāk pilda slepenpolicijas, nevis īstas revīzijas funkcijas.
No 2004. gada oktobra līdz 2005. gada aprīlim es galvenokārt slēpos ārpus Latvijas. Pakļaujoties Parex Valdes priekšsēdētāja Guntara Grinberga spiedienam, Daiga Joniškāne manā vietā parakstīja iesniegumu par aiziešanu no darba (Daigas Joniškānes e-pasta ziņojums 2004. gada 29. novembrī).
2005. gada aprīlī Savienoto Valstu Valsts kase iekļāva melnajā sarakstā divas Latvijas bankas (VEF Banku un Multibanku) kā naudas "atmazgātājas". Šķita, ka pēc tam Latvijā vajadzēja uzsākt aktīvu cīņu pret naudas "atmazgātājiem", taču nekas tāds nenotika. Šodien pusei Latvijas banku ir iecienītu naudas "atmazgātāju" reputācija.
2005. gada maijā es uzzināju, ka Ernst and Young Baltics apstiprinājis Parex 2004. gada pārskatu. Es aizsūtīju Kronbergam e-pasta ziņojumu ar jautājumu par krāpšanas darījumu sarakstu, un viņš noliedza krāpšanas darījumu saraksta saņemšanu (Kronberga e-pasta ziņojums 2005. gada 9. maijā).
Tāpēc es parakstīju Parex krāpšanas darījumu sarakstu un aizsūtīju to pa pastu šādiem adresātiem: ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Eināram Repšem. 2005. gada jūlijā es saņēmu e-pasta ziņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas apstiprināja vēstules saņemšanu no Prokuratūras (Gvido Romeiko e-pasta ziņojums 2005. gada 27. jūlijā).
2005. gada vasarā es paliku Latvijā, galvenokārt mitinoties kāda drauga dzīvoklī, jo man bija bail ilgi uzturotēties savos dzīvokļos. Biju gatavs tikties ar prokuroriem vai banku uzraudzības iestāžu pārstāvjiem, ja viņi vēlētos uzzināt kādas detaļas, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā. Taču neviens mani neaicināja tikties.
Ap 2005. gada augustu kāda Latvijas Prokuratūras darbiniece (Antra Ģipsle) pastāstīja manai juristei (Daigai Joniškānei), ka Latvijas Prokuratūra nodarbojas ar aizsardzības naudas izspiešanu no noteiktām bankām apmaiņā par to neapsūdzēšanu naudas "atmazgāšanā". Konkrēti Latvijas Prokuratūra 2005. gada vasarā pieprasījusi naudu no Parex bankas un Aizkraukles bankas. Pēc Ģipsles vārdiem, tajā laikā Parex bija drošībā, jo piekrita samaksāt, bet Aizkraukles bankai draudēja apsūdzība, jo tā atteicās maksāt.
2005. gada novembrī es aizsūtīju e-pasta ziņojumu sešām galvenajām bankām, no kurām Parex centās aizņemties naudu. Es iesniedzu tām informāciju par Parex krāpšanas darījumiem. ING Bank un KBC Bank atbildēja ar pateicību un, manuprāt, pārstāja aizdot naudu Parex. Mizuho Corporate Bank atsūtīja dusmīgu atbildi un ievērojami palielināja aizdevumus Parex. Es droši nezinu, vai Standard Bank, CSFB un JP Morgan sūtītie e-pasta ziņojumi nonāca pie adresātiem (mans e-pasta ziņojums 2005. gada 17. novembrī un vairāki atbildes ziņojumi).
2005. gada decembrī es saņēmu e-pasta ziņojumu no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta. Viņi bija jautājuši Parex īpašniekam Valērijam Karginam, vai Parex ir maksājis man skaidru naudu aploksnē, un viņš parakstījis dokumentu, kurā apgalvots, ka tas nav noticis. Es nespēju iedomāties, kā Zolotarevs varēja izdalīt aploksnes ar skaidru naudu, Karginam nezinot, tāpēc es uzskatu, ka Kargins parakstījis nepatiesu dokumentu (Zanes Salmiņas e-pasta ziņojums 2005. gada 20. decembrī).
Valsts ieņēmumu dienesta interese par situāciju mani iedrošināja, un es piezvanīju bijušajam Parex kolēģim Guntaram Vītolam, lai pajautātu, vai viņš kļūs par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju. Vītols necieta Parex, un kāds viņa radinieks strādāja augstā amatā Valsts ieņēmumu dienestā.
NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 1
2006. gada 25. janvārī man piezvanīja bijusī Parex kolēģe Jekaterina Ecina. Viņa izbiedētā un satrauktā tonī paziņoja, ka kāds no Parex mani medījot, viņa ieteica man uzturēties ārpus Latvijas un neizmantot Latvijas mobilo tālruni, jo Parex varot izspiegot mobilos tālruņus. Viņa teica, ka kāds Parex pārstāvis esot viņu iztaujājis par mani – kur es dzīvoju, vai man ir automobilis, vai man ir draudzene, vai man Latvijā pieder kāds īpašums. Viņa tieši neteica, ka Parex gatavojas mani nogalināt, taču skaidri lika to noprast.
Viņa man atsūtīja divas īsziņas. Es domāju, ka tās abas tika sūtītas no datora un viņa neizmantoja savu mobilo tālruni, baidoties, ka Parex to var izspiegot.
2006. gada 25. janvārī
Džon, lūdzu, esi uzmanīgs.
Arī ar tālruņa zvaniem – nebūtu nekāds brīnums, ja viņi tos noklausītos!
Es viņiem neko nepateicu! K.
2006. gada 25. janvārī
159.148.174.220
Es pateicu tikai to, ko viņi jau zināja – izlikos par muļķi.
Ecina kādā iepriekšējā reizē pastāstīja man, ka tad, kad viņa sāka strādāt Parex, Guntars Grinbergs darba atlīdzības ietvaros palīdzēja viņai privatizēt mājokli Jūrmalā (šī atlīdzība bija nelikumīga daudzējādā ziņā).
Ecina pastāstīja arī, ka privatizācijas gaitā radās sarežģījumi un ka Grinbergs kaut kādā ziņā esot saistīts ar viņas mātes pēkšņo nāvi (šo veselīgo pusmūža sievieti vienā mirklī nonāvēja trombs).
Es par to visu esmu sūdzējies daudziem Latvijas valdības pārstāvjiem, taču izmeklēšana netika uzsākta.
NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 2
2006. gada martā es saņēmu vēl vienus nelikumīgus draudus. Izrādījās, ka toreiz, kad es lūdzu Vītolu kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju, viņš devās pie Viktora Krasovicka izstāstīt, ka es cenšos nogremdēt Parex. Tad es arī sapratu, kāpēc Ecina janvārī man zvanīja un bija tik pārbijusies.
Vītols teica, ka Krasovickis liks kādam prokuroram piezvanīt man un piedraudēt, un ka šis zvans gaidāms jau drīz. Es nopirku zvanu ierakstīšanas ierīci.
Taču pēc tam sekoja nevis prokurora, bet paša Vītola zvani. Viņš pastāstīja, ka pēc Krasovicka prasības prokuratūrā pret mani uzsākta krimināllieta un man būs jāparaksta "vienošanās", pretējā gadījumā pret mani ierosinās lietu. Šī "vienošanās" bija melīga atzīšanās, ka mana sākotnējā trauksmes celšana nebija patiesa. Vītols pats zināja, ka Parex nodarbojas ar negodīgiem darījumiem, un sarunās pieminēja pāris konkrētus krāpšanas gadījumus. Es atteicos parakstīt "vienošanos" un līdz ar to sapratu, ka nevaru atgriezties Latvijā (sarunu ieraksti un atšifrējums un "vienošanās" ir pieejami).
No 2006. gada janvāra līdz aprīlim es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Latvijas Satversmes aizsardzības birojam. Izteicu bažas, ka Parex problēma saasinās ar ātrumu "100 miljoni eiro mēnesī". Cik man zināms, Satversmes aizsardzības birojs neko neuzsāka.
2006. gada maijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju BaFin – Vācijas finanšu uzraudzības iestādei. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex atvēra filiāli Vācijā un daži no sindicētajiem aizdevējiem bija no Vācijas. Saņēmu atbildi, ka šis signāls tiks nosūtīts "vietējai uzraudzības iestādei" Latvijā (Gerda Lipsa e-pasta ziņojums 2006. gada 23. maijā).
2006. gada jūnijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Lielbritānijas FSA. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex bija reģistrējis parādzīmi Londonas Biržā, izmantojot nepatiesas finanšu deklarācijas. FSA vairākus mēnešus pētīja situāciju un atbildēja, ka es neesot pirmais, kas izsaka bažas par Parex banku. 2006. gada novembrī mani uzaicināja uz sarunu FSA birojā Londonā. Šī bija pirmā reize kopš trauksmes sacelšanas 2004. gada augustā, kad kāds vēlējās mani iztaujāt (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2006. gada 30. oktobrī).
2006. gada beigās FSA secināja, ka situācija ir nopietna, un tāpēc ziņoja par to Ernst and Young Global (Londonā) un Amerikas valdībai. Taču Parex parādzīme netika izslēgta no Londonas Biržas un Parex netika liegti korespondentkonti. Es lūdzu FSA ierosināt Ernst and Young Global un Amerikas valdībai sazināties ar mani, lai uzzinātu noderīgas detaļas, ja tiks uzsākta krāpšanas darījumu izmeklēšana.
2007. gada februārī es sāku sūtīt e-pasta ziņojumus dažādiem Wall Street Journal darbiniekiem, jo viņi iepriekšējo gadu rakstos bija pieminējuši noziedzību Latvijā un Parex. Wall Street Journal tomēr tika pierunāts nepublicēt manu informāciju, jo iejaucās Arnis Lagzdiņš un Aivis Ronis, kas ar pretrunīgām ziņām aizstāvēja Parex. Es saņēmu divus ar to saistītus e-pasta ziņojumus. Ar Lagzdiņu saistītajā e-pasta ziņojumā bija noprotams, ka Lagzdiņš pieļauj, ka mans trauksmes signāls vismaz daļēji bija patiess, taču tam nevajag pievērst uzmanību, jo Parex kopš tiem laikiem ir mainījies. Tas ir interesanti, jo Parex gribēja piespiest mani parakstīt "vienošanos", ka mans trauksmes signāls bija nepatiess un pret mani tika uzsākta krimināllieta. Ar Roni saistītajā e-pasta ziņojumā bija norādīts, ka Ronis mani apmelojis žurnālam Wall Street Journal. Tur arī bija norādīts, ka viņš nelikumīgi strādājot Parex labā, jo esot viņu uzdevumā izdarījis noziegumu (Glena Simpsona e-pasta ziņojumi 2007. gada 1. un 4. martā; tika publicēts raksts par Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem un Vašingtonas lobijistiem, pieminot arī Parex).
2007. gada martā es pūlējos panākt, lai par Parex krāpšanas darījumiem ieinteresējas Latvijas Banka vai KNAB. Abas šīs iestādes atteicās tieši sazināties ar mani. Es varēju sazināties tikai ar starpnieka palīdzību, kurš bija tik ļoti pārbijies no Parex, ka atteicās sazināties pa tālruni vai e-pastu (tikai ar Skype). Viņš apgalvoja, ka Parex noklausoties tālruņa zvanus un novērojot e-pastu un katram, kurš kritizējot Parex, draudot briesmas.
2007. gada aprīlī es sazinājos ar organizāciju Delna (Transparency International Latvijā), lai uzzinātu, vai viņi publiskos Parex krāpšanas darījumus un draudus. Delna atteicās. 2007. gadā viņi sāka saņemt ziedojumus no Parex, un es nezinu, vai tā bija sagadīšanās.
Beidzot uzzinājis no FSA Ernst and Young Global kontaktpersonas vārdu, es 2007. gada aprīlī piezvanīju. Ernst and Young Global atteicās runāt ar mani 2006. gada pārskata revīzijas laikā un ļāva Ernst and Young Baltics atkal izlaist pozitīvu revīzijas slēdzienu – jau trešo kopš mana trauksmes signāla. Es piezvanīju kontaktpersonai Džinam Erbsteseram (Gene Erbstoesser) un ļoti nožēloju, ka neierakstīju šo zvanu. Es biju šokēts, ka FSA lika viņiem izpētīt situāciju ar Parex krāpšanas darījumiem, bet viņi atteicās runāt ar mani, lai gan es jau biju nelikumīgi atlaists no darba un bijis spiests atstāt valsti par informācijas sniegšanu viņiem. Erbstesers pastāstīja, ka viņi nedomājot, ka es meloju par krāpšanas darījumiem un ka vismaz daži no tiem noteikti atbilst patiesībai. Pēc tam viņš teica, ka Parex ir mainījies laikā no 2004. līdz 2007. gadam, un ieteica man vienkārši aizmirst visu šo situāciju (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2007. gada 26. martā).
2007. gada aprīlī beidzot ar mani sazinājās FIB kontaktpersona. Viņš rakstīja, ka uzzinājis manu vārdu Savienoto Valstu Tieslietu departamentā, kur tas saņemts no Savienoto Valstu Valsts kases. Tur savukārt tas droši vien uzzināts no Lielbritānijas FSA. Tā kā vairāki Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā pārstāvji šo gadu laikā bija man pauduši nopietnas raizes par Parex, es cerēju, ka Savienoto Valstu valdība būs ļoti ieinteresēta beidzot atrast bijušo Parex darbinieku, kas ir gatavs atklāti runāt par noziedzību Parex. Mūsu e-pasta sarakste ilga vairākus mēnešus. 2007. gada oktobrī mani uzaicināja uz Savienoto Valstu vēstniecību Londonā uz veselu dienu ilgām sarunām ar FIB un Savienoto Valstu Tieslietu departamenta pārstāvjiem liecības sniegšanas formātā (Kurta Ronova e-pasta ziņojums 2007. gada aprīlī).
2007. gada septembrī iznāca Lato Lapsas grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis". Tajā bija apkopoti telefonsarunu atšifrējumi. Tie skaidri liecināja par Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina un bijušā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa noziedzīgo saistību un Parex līdzdalību spridzināšanā. Grāmatā liela uzmanība bija veltīta arī VEF Bankai un Multibankai, šādi parādot visu triju bēdīgi slaveno banku saistību ar vienu juristu. Tas vēlreiz apstiprināja informāciju, ko es uzzināju 2005. gadā – ka Latvijas Prokuratūra aizsargā naudas "atmazgātājus" apmaiņā pret kukuļiem. Man šķita šokējoši, ka arī pēc šīs informācijas publicēšanas Eiropas Savienība arī turpmāk atļāva Latvijas pārvaldītajām bankām atvērt filiāles visā Eiropā.
2007. gada oktobrī man izdevās panākt, ka laikraksts Dienas Bizness publicē nelikumīgo draudu atšifrējumus, ko es 2006. gada martā saņēmu no Vītola un Krasovicka. Lasītāji http://www.db.lv pievienoja šim rakstam komentārus, ka mani droši vien nogalinās. Es cerēju, ka šo nelikumīgo draudu publicēšana piespiedīs Latvijas Prokuratūru vai Ernst and Young rīkoties, taču abas iestādes to ignorēja.
2007. gada decembrī es sazinājos ar Europol. Viņus tas nemaz neieinteresēja (Karlo van Hoikeloma (Carlo van Heuckelom e-pasta ziņojums 2007. gada 12. decembrī).
2005., 2006., 2007. un 2008. gada laika perioda notikumi bija apbēdinoši, jo (1) Latvijas valdība atteicās izmeklēt krāpšanas darījumus; (2) Latvijas valdība atteicās izmeklēt draudus; (3) manā bijušajā Parex ārzemju aizdevēju kontaktpersonas amatā stājās bijušie premjerministri Andris Bērziņš un Valdis Birkavs; (4) Latvijas vēstniecība Maskavā rīkoja Parex reklāmas pasākumus; (5) Parex turpināja aizņemties arvien vairāk un vairāk.
2008. gada novembrī, pēc regulārās lielas peļņas izziņošanas, Parex šokēja Latviju ar paziņojumu par nacionalizāciju. Es sadusmojos uz FIB par tā gauso rīcību, līdz mana valsts bija nonākusi uz bankrota sliekšņa. FIB ar mani vairs nesazinās.
Presē parādījušās ziņas par vēl vairākiem būtiskiem krāpšanas darījumiem, ko varētu pieskaitīt maniem sākotnēji ziņotajiem. Piemēram, lai gan Parex gada pārskatos vienmēr bija apgalvojumi, ka Kargins un Krasovickis nesaņem atlīdzību no Parex, tika atklāts, ka viņi saņem milzīgu atlīdzību tirgus likmes pārsniedzošu procentu veidā par saviem depozītiem Parex bankā. Ernst and Young Baltics droši vien zināja par to jau gadiem ilgi. Tāpat tika atklāts, ka pirms nacionalizācijas Parex nodeva Valērija Kargina dēlam greznus automobiļus, kas liek aizdomāties, vai nacionalizācija netika plānota jau krietnu laiku iepriekš, kad Parex vēl ziņoja par peļņu.
2009. gada janvārī nemiernieki cīnījās ar Latvijas policiju, lai izsistu Parex logus.
2009. gada februārī es izlasīju, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) veic padziļinātu izpēti par kādu investīciju Parex bankā. Es piedāvāju sniegt informāciju ERAB par Parex krāpšanu un vardarbīgiem noziegumiem. ERAB atteicās (Roba De Sanktisa e-pasta ziņojums 2009. gada 27. februārī).
2009. gada laikā Latvijas žurnālisti atteicās ar mani kontaktēties. Manuprāt, tas varētu būt korupcijas vai iebiedēšanas dēļ, jo īpaši jaunā likuma dēļ, kas ļauj valdībai piespriest cilvēkam sešu gadu cietumsodu par ekonomikai kaitīgu ziņu izplatīšanu. Es domāju, ka šis likums ir speciāli izveidots, lai apklusinātu cilvēkus un neļautu runāt par Parex.
Interesanti piebilst, ka visā šajā laikā neviens man ne reizi neteica, ka Parex netiks sodīts, jo tas nav vainīgs. FSA un FIB pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Ernst and Young pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Vienkāršie latvieši, to skaitā arī Parex darbinieki, nešaubīgi uzskatīja, ka Parex netiks sodīts, jo tas nodarbojas ar kukuļdošanu un nogalina tik daudzus cilvēkus. Tāpat nevaru saskaitīt, cik daudz reizes esmu dzirdējis spriedelējumus, ka varbūt Parex netiks sodīts, jo, lai gan tas kādreiz bija noziedzīgs, tagad tas pēkšņi ir mainījies un vairs tāds nav.
Tagad, 2010. gada janvārī, Parex nekas nav mainījies, lai gan tas jau vairāk nekā gadu pieder Latvijas valdībai un ERAB. Parex pamatdarbība vēl joprojām ir palīdzēt cilvēkiem, galvenokārt krieviem, nelikumīgi izvairīties no nodokļiem. Bijušais viceprezidents finanšu jautājumos Roberts Stuģis palicis turpat, tāpat arī ārējā revidente Diāna Krišjāne firmā Ernst and Young Baltics. Es esmu piedāvājis informāciju par krāpšanas darījumiem ERAB un jaunajam Parex prezidentam, bet viņi atsakās mani uzklausīt.
Jauno Parex īpašnieku biznesa mērķis nav slēgt nerezidentu kontus, kas kalpo kā izvairīšanās no nodokļiem līdzekļi, bet gan drīzāk izvērst šo darbības veidu. Pagājušajā mēnesī es tikos ar Parex Asset Management darbinieci, kas to man pastāstīja. Viņa teica arī, ka Krievijas valdība iesaka Latvijas valdībai izpaust nodokļu izvairīšanās kontu identitāti, bet Latvija atsakās. Pārsteidzoši, ka tajā visā iesaistīta arī ERAB.
Tā kā Latvijas valdība turpina aizdot Parex naudu un Parex tagad cenšas piesaistīt depozītus ar likmēm, kas pārsniedz tās peļņu no pašu kapitāla, lai nepieļautu bankas aktīvu likvidāciju, es arī uzskatu, ka var droši pieņemt, ka aktīvi iegrāmatoti ar nepatiesu vērtību.
Ceru, ka patiesība par Parex tiks atklāta pēc iespējas drīzāk. Vislabākā metode būtu visu aktīvu likvidācija nekorumpētu Eiropas vai Amerikas iestāžu uzraudzībā, lai pārliecinātos par aktīvu patieso vērtību un noteiktu aizdevumu apjomu, kas uzskatāmi par izšķērdēšanu vai korumpējošiem maksājumiem. Es domāju, ka aktīvu vērtība būs mazāka nekā pasīvu. Zaudējumi būtu jācieš ārzonas noguldītājiem, nevis Latvijas nodokļu maksātājiem. Latvijas valdošo eliti tas apbēdinās, jo viņi var nokļūt cietumā. Tomēr šis risinājums ir vislabākais Latvijas tautai.
(paraksts)
Parakstījis: Džons Kristmass
Maltā, 2010. gada 25. janvārī
Parakstu, personību apliecina:
(paraksts)
(zīmogs)
Not. Dr. Jean Paul Farrugia B.A.LL.D
Maltas notārs
Commissioner for Oaths
36, St. Cathald Street, Rabat, Malta.
2nd Flr BSL Centre, St. Julian's Rd. Kappara/ San Gwann.
Tel. 2145 6865 / 2138 3524 / 9946 6161
Apostils
1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencija
1. Valsts Malta
Šo publisko dokumentu
2. parakstījis Jean Paul Farrugia
3. rīkodamies publiskā notāra amatā
4. uz tā ir viņa zīmogs / spiedogs
Apstiprinājis
5. Ārlietu ministrijā, Valetā
6. 2010. gada 25. janvārī
7. Kenneth Burnell
legalizācijas ierēdnis
8. Nr. 125777
9. Zīmogs / spiedogs10. Paraksts
(paraksts)
(zīmogs)
Atmest smēķēšanu!?
No Šīs dienas smagi apņemos aptmest pīpēt, tagad katru dienu rakstīšu savas sajūtas kas ar mani notiek.
#1 Pirmā diena
9:27 22.02.2010 No rīta nemaz negribas, sirds sitās ātrāk nekā parasti, itkā viss kārtībā.
#1 Pirmā diena
9:27 22.02.2010 No rīta nemaz negribas, sirds sitās ātrāk nekā parasti, itkā viss kārtībā.
sestdiena, 2010. gada 20. februāris
19.02.2010
Vakar labi pavadīju vakaru ar vīnu un trifelēm, pēctam pusnakti cēlos, gulēju, cēlos gulēju, hokeju skatījos ar vienu aci, no sākuma spēlēja viena komanda uz laukumu un pēctam abas, un olimpiādi kā tādu, žēl, ka Dukurs nedabūja zeltu, bet nu 0,18 sekundes no pirmās vietas ir ļoti labi, prieks arī, ka Gūlbis iekļuva Memfisas turnīra pusfinālā.
Gulēts iepriekšējo nakt ir varbūt kādas 5h, bet jūtos patīkami labi.
Gaidu 4ATA paziņojumu par Rīgas satiksmes darbinieku algām.
Gulēts iepriekšējo nakt ir varbūt kādas 5h, bet jūtos patīkami labi.
Gaidu 4ATA paziņojumu par Rīgas satiksmes darbinieku algām.
piektdiena, 2010. gada 19. februāris
googlmaps
Čaļi uzzinājuši kad gūglmaps filmējamā mašīna brauc garām pa viņu ieli un izdomājuši joku.
Atveram maps.google.com un ierakstam meklēšanā " 39 RUGDEVEIEN BERGEN "
iezūmojam līdz 3D skatam un pavērojam ko tad šie ir izdomājuši.
Slinkajiem pievienoju foto.
Atveram maps.google.com un ierakstam meklēšanā " 39 RUGDEVEIEN BERGEN "
iezūmojam līdz 3D skatam un pavērojam ko tad šie ir izdomājuši.
Slinkajiem pievienoju foto.
VIDS, EDS, 4ATA un citi sūdabrāļi.
Šī laikam ir šīsnedēļas un visticamāk turpmākā laika diskutablākā tēma, esmu atlasījies man liekas, ka milijards viedokļus, par to, ka pie visa vainīgs Jakān, vai, ka tāda 4ATA vispār neeksistē un visādi vel brīnumi. Īstenībā vakar skatoties KNL man palika slikti, cik tomēr valstī IT līmenis ir nolaists un mazsvarīgs.
Vislabakais vakar šovā bija tas, ka neviens tā arī neuzņēmās vainu itkā to varēja Exigent izdarīt, itkā to varēja VIDs izdarīt, vai vispār kāds kiborgs no malas vai debesīm.
Aizvien vairāk un vairāk man sāk nepatik Latvija ar visiem šiem idiotismiem katra līmeņa galā, ja jau sistēma tā nestrādā? Tad varūbūt vajag viņu mainīt?? Latvijas likumdošanā vislabākais ir tas, ka reāli neviens nevar būt vainīgs PĒC izdarītā, tā notika/noticis ir ar daudzām lietām, tas pats tilts, daudzi nepareizie pieņemtie lēmumi… bet vai kāds ir sodīts? NAV. Cerēsim, ka pēc tām milijard dienestu izmeklēšanām kaut kas mainīsies
Labi, aizrāvos jau.. turpināšu par tēmu.
4ATA, intereneta resursos meklējot par šo “armiju” vispār nevar atrast un neviens par tādu nav dzirdējis, ne par viņu ideoloģiju, ne par kādām citām lietām, gogolis klusē.
Blogos, twiterī šo to var atrast un cik tā lasot esmu izsecinājis, ka reāli viņiem paveicās, ka kāds Exigent bijušais/esošais darbinieks ir izpļurkstējies. Citāts no Dombura sarunas ar tā saucamo Neo (4ATA pārstāvis): “Atkal neprecīzs atreferējums. 4ATA aģentam (varbūt precīzāk 4ATA atbalstītājam, kurš mums nodeva šo informāciju) viens cilvēks, kas piedalījās pie EDS izveides (ietver ne tikai programmēšanu) pie "alus kausa" izpļāpājās. Pēc tam "aizgāja ciet".”
Tā tas redziet Latvijā notiek, cilvēks nevis aiziet izstāsta firmai, ka ir tāda lieta, bet vienkārši dzerot izstāsta, nu to jau nevar zināt, vai viņš nemēģināja, iespējams, ka mēģināja. Viņi paši itkā esot no Lielbritānijas, trīs cilvēki ir tie kas tiek pie datiem, tas ir pēc viņu sacītā. Nezinu cik tur taisnība, jo VID nevarēja pateik, vai datus ir lejupielādējuši vairākas reizes, vai tikai vienu un VISS VISS sliktākais ir tas, ka neviens nevar pateikt, vai dati tikarediģēti vai tas reāli bija iespējams? To neviens nezin un visi klusē. Pēc manām domām nemaz tik traks nav noticis nekas, jo tāpat Latvijā ir tāds korupcijas līmenis, ka visu var nopirkt par naudu. Cerams, ka tā arī notiks, kā saka 4ATA, ka viņi izmantos to prêt politiķiem, tikai ceru, ka viņi ir pietiekoši labi datu analītiķi un tas notiks vel līdz manām kāzām, jo tomēr 3 cilvēki, rēķinot, ka noteikti viņiem ir jābūt darbam, tomēr, 7`200`000 dokumentu..
Starpcitu, man liekas, ka VID smagi fleitē, par to, ka tikai 118`000 Juridisku personu dokumenti ir nonākuši 4ATA rokā, ja jau pieņemsim, ka viņi tos dokumentus lejupielādēja 3 mēnešus tad pasaki kā var no 7`200`000 dokumentiem sanākt 118`000 juridisku personu, elementāra matemātika, mums ir 7`200`000 dokumenti kurus sadalam ar 188`000 juridiskām personām, iegūstam skaitu, ko vidēji katra no šīm personām iesniegusi caur EDS, tas sanāk 61 dokuments, tad pa cik ir 3 mēneši tad sadalam ar 3 sanāk, ka 20 mēnesī dokumentus iesniedz. Vaitad nebija tā, ka VID jāiesniedz ir 5 dokumenti??
Secinājumus izdarat paši.
p.s. man prikolē kā 4ATA raksta l33t rakstā, un tur čaļiem/čalenēm ir ap 20-25, jo viņi tak nēsot nekādi 12 klasnieki (to viņi paši teica) !
p.s.s daudziem interesē kas tas EDS ir, nu tad dodu Jums iespēju ieskatīties : https://edsdemo.vid.gov.lv/Eds/Pages/Login.aspx?ac…
logins: demo
parole: demo
Informācija zagta no visām malām, paldies par uzmanību.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
