Īstenībā manu dzīvi var dalīt divās daļās, labi ne dzīvi, bet dienu.

Tātad Es pieceļos pūlkstenis ir 7:40 un tas ĪĪ ĪĪ ĪĪ manā piponā skan, liekas, ka uz manām smadzenēm, tas, iedarbojas vairāk nekā mammas vārdi 16 gados "Kad tas vienreiz beigsies?". Tad Es taka saņemos un pieceļos, izkrītu no savas superīgās migas un pieripoju pie datora, redziet, te visu nakti ir darbojies dators un kāds iemīļots seriāls, pēdējā laikā tas ir pat nezinu kā saucās viņs, bet man viņš ir fonam, nu tā lai guļot ir ko paklausīties (meklēju datorā, atradu, "Greek" saucās) labi, taka pamožos, sēžos uz sava riteņa un braucu uz darbu, 5km ir mans pamošanās laiks, lai acis un galva strādātu vienā virzienā, nevis kā citiem, kad viena acs uz siermaizi otra uz desmaizi (tikko sagribējās apēst abas divas, reizē, kā ņammburgeru!) Aizbraucu uz darbu, joki - spoki, visk-kas interesants, sākot ar Melnās kastes (īstenībā viņa ir oranža) studēšanu, paralēli autodetaļu meklēšanu, beidzot ar visādām citām fermas muļķībām, ieskaitot pludiņa hipnotizēšanu ar abām acīm vienlaikus datorekrānā.

Da labi, divās daļās, īstenībā trīs.

Otrā daļa;

- Esmu jau gandrīz pilna saprāta robežās un manas domāšanas spējas pārkāpj 7% līmeni no visas smadzeņu darbības, braucu pie omammas pusdienās (tas ir mans ikdienas rituāls ar kuru es izpelnos pielīšanu vecvecākiem, jo apmeklēju viņus vismaz 4x nedēļā, kas viņiem arī ļoti patīk), bet redziet man tas brīžiem nepatīk, jo tie jautājumi kas tiek uzdoti, mazliet nogalina. "Kā tad iet, katru dienu man ir nepanesami" Labi, pusdienas ir beigušās, ripinu ar savu riteni jau piecpadsmito kilometru un jau esmu sasniedzis 8% atzīmi savā leiputrijā.

Otrā daļa pa cik ir pagājusi veiksmīgi, kā katru dienu tad esmu jau pie otrās puses nobeiguma, kas ir darba pabeigšana ar auglīgu produktivitāti!

Trešā daļa;

- Darba nobeigums, satikšanās ar draugiem, vai bez viņiem, katrā ziņa satikšanās ar vecu paziņu no skolas laikiem - Alu! Viņu es esmu neķītri iemīļojis tā līdz sirds dziļumiem un daudzas reizes viņš man ir neatņemams sastāvdaļa dienas nobeigumam, jo tad mans produktivitātes līmenis darba jomā sasniedz gandrīz nulles atzīmi.

Ai, un vispār Es te laikam beigšu dirst un dzeršu aliņu tālāk, jo man tas patīk, reāli atslabinos un domāju visk-ko pozitīvu.

Dienas atziņa;

- vajag atvaļinājumu, esmu noguris no VISA.