piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Sieviešu tipi

Sagribējās uzrakstīt par sievietēm kuras esmu saticis savas dzīves laikā.

Tips "Mēs, tik daudz nepelnam"

Šīs ir vienas no trakākajām, kad viņas uz Tevi paskatās, Tu jau saproti, ka nepelni tik daudz lai vispār ar viņu runātu un pat sasveicinātos, vistrakāk ir tad, ja viņas kādreiz ir bijušas normālas nu vismaz tādas ar kurām var parunāt vismaz trīs teikumus parastā valodā, ko šīs daiļās, kājainās būtnes saprot. Parasti ar draugiem redzot tādas uzreiz ierunājames "He, cik diez jāpelna lai šitādu dabūtu?"

Tips "Tante Iņa no kaimiņu podvāla"

Au, tiešām au, ir daudzas reizes sanācis tikties ar tādām, viņas ir tik apburošas, ka roka tā vien sniedzas pēc ķieģeļa. Tipiska jaunkundze, ar Georgu pie sāniem un kura zin par Tevi vislabāk visu, jo redz viņa tur pazīst to un to, un viņai teica, ka Tu esi tāds un tāds, bet nu īstenība viņas neko nezin, tik ļuļķē savu cigareti un diezgan parupjā balsī paskaļi stāsta par to kāds Tu esi slikts un viņa laba. Kas cita acī skabarbu redz, tas savā acī kamaza baļķvedēju neredz.

Tips "Kļabermeičas"

Brūnas kā lāča Swimpja apēstais pudiņš, pārstrādātā veidā. Parasti ar acenēm uz galvas, kas pārsniedz acs izmērus 4-8x, tādas kārtīgas ballīšu meičas, īstenībā vaina jau viņām nav nekāda, nu ja neskaita, ka bez ballītēm vispār neko citu nezin un reāli ar grūtībām Tu piedomā cik reizes esi viņu saticis skaidrā. Visvairāk man viņas patīk no rīta, atceros savā "ballīšu laikā" kad sākās otrās dienas dzerstiņš kādā dzīvoklī, viņas izskatās vienkārši briesmīgi un reāli tad Tu arī redzi kādas viņas ir. Starp citu attiecības ar šīm būtnēm ir nereāla lieta, klubus viņas mīl vairāk nekā sevi un kur nu vel citus.

Tips "Cmuka biuža sawļ :*~***~*"

Man tiešām rakstīt vai stellēt ieroci tālāk? Man ir alerģija pret šitām kā suga, vispār mūsdienās tas nav vairs tā novērojams, kā pirms gadiem 4-5 kad bija tā saucamie "čata" laiki un visādi savādāk sazināšanās. Tagad, vot tagad, viņas ir izaugušas lielas, strādā parastus, mirstīgā cilvēka darbus, bet pucējās un vivacolor krāsu segmentu velaizvien izmanto gan uz sejas, gan kā nojaušu ne uz tās. Man parasti ir riebums pret viņām, bet zinu dažus labus piemērus ar kurām ir patīkami kontaktēt, tikai parasti viņu klātbūtnē Es jūtos neērti un bieži mūlstu, paldies dievam nēsmu gejs.

Tips "Čau, kā Tev iet"

Vissliktākais un vislabākais apkopojums. Tu ej pa ielu un satiec kādu kas Tev ir nenormāi kādreiz nepaticis un jau redzot vien Tu gribi iekšēji izvemties, vai jau esi paspējis to izdarīt aiz viegla nesaturēšanas gadījuma. Atceries skolu, varbūt pamatskolu? Cilvēki mainās, bet kartupeli sašķaidot ar kāju pret zemi, viņš būs kartupelis, tikai mainījis formu, man parasti ir tā ar cilvēkiem, ja vienreiz viņš man k-ko izdarījis, tad pēctam tāpat viņš būs tupenis (ej un tagad izdomā, vai viņu raksta kopā vai atsevišķi). Paiet gadi un cilvēkam liekas, ka tagad viss ir okeij un var būt draugi, čau kā Tev iet, kā mammai, sunim, kaķim, tomēr pieklājības etiķete prasa savu.

Tips "Pareizās"

Man ir kāds labs draugs, kuram bija tāda meitene, viņa skatās uz visiem no augšas, ja ne no augšas tad no kosmosa, pilnīgi pareizas kustības un elegance ir viņas ego stiprākās lietas. Šādu Es sev gribētu apkopēju mājās, vismaz viss spīdētu un laistītos, tikai ne viņas tukšais pauris.


Nu protams, ka katrai klasei ir arī savi akmeņi, asmeņi, ūdeņi un vel citi priekšmeti kas noder mērķim šaudoties ar ieročiem.

Ir jau vel tie tipi un vispār Man laikam ir paveicies.

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

AKKA/LAA Autortiesību konsultāciju un komunikāciju aģentūra / Latvijas autoru apvienība

Man gribetos iepazīties ar šīs aģentūras darbiniekiem, kādu tepiķi diez šitie velk?
Šodien, vairākas reizes, uzpeldēja kāds raksts par šo aģentūru vai kāds izsmiekls par viņiem.
Es te taka mazliet papētiju un visk-ko interesantu atradu.

http://www.akka-laa.lv

Par mums: http://www.akka-laa.lv/lat/par_akka_laa/

Labākais EVER (atkārtot vienreiz);

"Mēs vienmēr mīlēsim naudu mazliet vairāk kā jūs – lietotājus, bet tas neliedz mums turpināt publiski aizstāvēt godīguma principus."

Bet izrādās, ka tas bija tikai joks no kāda konana rabarbera :(

Un kamēr Es cītīgi strādāju tas jau ir publicēts delfos un vel sazinkur.

http://bildites.lv/images/bz83jnh2palmaahtx9lc.jpg


Labākais EVER (atkārtot divreiz);
Interesanti it tas, ka lapas kods satur daļu radio swh lapas koda daļu, laikam kāds kārtīgi palīdzējis izbīdīt tīkamu web lapiņu.


Ai, ko par viņiem lai cepjās, vārās un sautējās, labu apetīti!

Starpcitu sestdien ir lielā talkas diena, nu taka stradāšana ar aliņu rokās. Diemžēl, mani vārgie kolēģi ir sākuši saslimt viens pēc otra kā odi pēc jāņiem, tāpēc man būs jāstrādā..

Ēst, ēst, esmu pārņemts ar ēdienu, jau ēdu 3-4X dienā, pa ziemu ekonomiskajā režīmā, es ēdu 1-2max, drīz vainu būšu kā lācis svimpis, vai kačoksz.

Vakarā ierakstīšu laikam k-ko "īpaši" gudri. Ir paredzēta neķītra atkalsatikšanās...


Šis ir arī k-kas labs JHAHAHAHAHAHAH!
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=82656761&r

ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Īstenībā manu dzīvi var dalīt divās daļās, labi ne dzīvi, bet dienu.
Tātad Es pieceļos pūlkstenis ir 7:40 un tas ĪĪ ĪĪ ĪĪ manā piponā skan, liekas, ka uz manām smadzenēm, tas, iedarbojas vairāk nekā mammas vārdi 16 gados "Kad tas vienreiz beigsies?". Tad Es taka saņemos un pieceļos, izkrītu no savas superīgās migas un pieripoju pie datora, redziet, te visu nakti ir darbojies dators un kāds iemīļots seriāls, pēdējā laikā tas ir pat nezinu kā saucās viņs, bet man viņš ir fonam, nu tā lai guļot ir ko paklausīties (meklēju datorā, atradu, "Greek" saucās) labi, taka pamožos, sēžos uz sava riteņa un braucu uz darbu, 5km ir mans pamošanās laiks, lai acis un galva strādātu vienā virzienā, nevis kā citiem, kad viena acs uz siermaizi otra uz desmaizi (tikko sagribējās apēst abas divas, reizē, kā ņammburgeru!) Aizbraucu uz darbu, joki - spoki, visk-kas interesants, sākot ar Melnās kastes (īstenībā viņa ir oranža) studēšanu, paralēli autodetaļu meklēšanu, beidzot ar visādām citām fermas muļķībām, ieskaitot pludiņa hipnotizēšanu ar abām acīm vienlaikus datorekrānā.
Da labi, divās daļās, īstenībā trīs.
Otrā daļa;
- Esmu jau gandrīz pilna saprāta robežās un manas domāšanas spējas pārkāpj 7% līmeni no visas smadzeņu darbības, braucu pie omammas pusdienās (tas ir mans ikdienas rituāls ar kuru es izpelnos pielīšanu vecvecākiem, jo apmeklēju viņus vismaz 4x nedēļā, kas viņiem arī ļoti patīk), bet redziet man tas brīžiem nepatīk, jo tie jautājumi kas tiek uzdoti, mazliet nogalina. "Kā tad iet, katru dienu man ir nepanesami" Labi, pusdienas ir beigušās, ripinu ar savu riteni jau piecpadsmito kilometru un jau esmu sasniedzis 8% atzīmi savā leiputrijā.
Otrā daļa pa cik ir pagājusi veiksmīgi, kā katru dienu tad esmu jau pie otrās puses nobeiguma, kas ir darba pabeigšana ar auglīgu produktivitāti!
Trešā daļa;
- Darba nobeigums, satikšanās ar draugiem, vai bez viņiem, katrā ziņa satikšanās ar vecu paziņu no skolas laikiem - Alu! Viņu es esmu neķītri iemīļojis tā līdz sirds dziļumiem un daudzas reizes viņš man ir neatņemams sastāvdaļa dienas nobeigumam, jo tad mans produktivitātes līmenis darba jomā sasniedz gandrīz nulles atzīmi.

Ai, un vispār Es te laikam beigšu dirst un dzeršu aliņu tālāk, jo man tas patīk, reāli atslabinos un domāju visk-ko pozitīvu.

Dienas atziņa;
- vajag atvaļinājumu, esmu noguris no VISA.

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Cik ilgi?

Reāli Cik ilgi esi gatavs Tu sēdēt, gaidīt? Cik ilgi šis viss bezsakars notiks? Cik ilgi būs jāskatās un jānovicina rokas kad kārtējais "Neo saraksts" parādīsies? Jau tagad no cilvēku puses var just, ka visiem ir vienalga un vairs pat neviens nešausminās, tikai noplivina rokas "ko tad es?". Kāpēc nedzīvojam kā francijā? Uztaisīt vienu kārtīgu revolūciju, izšaut tos visus zagļus un banān ēdājus.
Tuvojas jau vēlēšanas, vai jau zini par ko balsosi?
Brīžiem tā vien gribas paķert rokā plinti un reāli sākt šaut, ja viens noziedotu savu dzīvi, ko pārējie darītu? Jāiet laikam sarīties kaut kādas homeopātijas ripas un jānomierina nervi.

Starpcitu sestdien ir zemes stunda!



otrdiena, 2010. gada 23. marts

23.03.2010

Vakar nolamājos twiterī, ka LMT man pieslēguši GPRS, un man laikam, iphons čeko mailu, ik pēc k-kādas stundas un tagad man ir 3Ls rēķinam klāt, šodien twiterī saņēmu vēstuli no lmt lai aizsūtu viņiem savu nr, beigās man pazvanīja jauka dāma ar kuru aprunājos un pieslēdza man internetu ar atpakaļejošu datumu (16. marts) un tagad man būs visu laiku telefonā internets, ko es starpcitu gribēju un vel par tiem visiem pārējiem datiem man tagad nebūs jāmaksā, twiteris ar tām visām ekstrām kas tur ir, ir baigi labā štelle!


Tikai dināmo

[19:35:47] "-=medic=-": taada izdeviiba tiko bija
[19:36:15] "-=medic=-": triis reizes met un neiemet
[19:36:18] "-=medic=-": :D
[19:36:55] "-=medic=-": shito var nosaukt "Stipri; preciizi, bet garām.." :D
[19:37:10] krnls: Tu nefano par pareizajiem :D
[19:37:28] "-=medic=-": tu par Znaroku..?
[19:37:29] "-=medic=-": :D
[19:37:36] krnls: nē man likās, ka Tu :D
[19:37:47] krnls: Es pats k-kā ne tā uzrakstīju :D
[19:38:01] "-=medic=-": aa jaa.. :D:D:D
[19:38:10] "-=medic=-": baltie pretinieki.. :D:D:D:D:D:D:D
[19:38:11] "-=medic=-": ahahahahha
[19:38:14] krnls: :D:D:D:D:D:D:D:D

trešdiena, 2010. gada 17. marts

17.03.2010

Pāris dienas jau nepīpēju un sāku pamazām, ļoti pamazām justies kā pēc saprātīgas būtnes. K-gan šodien viss pierāda par pretējo.
No rīta jau pieceļoties sajutos, ka būs diena ar kreiso kāju, dienas beigās, es, pat tā nevaru nosaukt, ka ar kreiso kāju, drīzāk uz kreisā sāna izkritu. Visu dienu visādi reiboņi un nespēšana loģiski spriest, ja man k-ko paprasīja, ne tā, kā biju pieradis tad es pakāros un blisinājos stūlbi. Šausmīgi ceru, ka rīt vismaz būs normāla diena. Šī nedēļa ir diezgan daudz izmesta.